Pavasara veronika

augu suga

Pavasara veronika (Veronica verna) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, tostarp visā Latvijas teritorijā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā smilšainās vietās — atmatās, nezālienēs, ceļmalās un pļavās.[2]

Pavasara veronika
Veronica verna L.
Pavasara veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaPavasara veronika (Veronica verna)
Pavasara veronika Vikikrātuvē

Parastā veronika ir viengadīgs, 5—15 cm garš lakstaugs ar stāvu, apmatotu, dažreiz zarojošu stublāju, kurš augšdaļā ir klāts ar dziedzermatiņiem. Lapas ir sīkas 0,5—2 cm garas, 0,4—0,9 cm platas. To forma ļoti variē — no veselām līdz plūksnaini dalītām (vidusdaļā); stublāja augšējās lapas parasti ir veselas, lineāri lancetiskas.

Ziedu ķekars stublāja vai zaru galā ir blīvs un nav acīm redzami nodalīts no stublāja. Pie katra zieda ir lancetiska, stublāja lapai līdzīga seglapa, kas garāka nekā ziedkāts. Kauslapas arī ir klātas ar dziedzermatiņiem. Ziedu vainags ir gaiši zils ar tumšākām dzīslām. Auglis ir pogaļa ar seklu jomu un īsu irbuļa palieku (tā tikai mazliet pārsniedz jomu). Katrā pogaļas cirknī 6—8 sēklas. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam.