Patellīnas
Patellīnas (Patellina) ir foraminīferu ģints patellinīdu dzimtā. Ģinti 1858. gadā izveidoja angļu naturālists Viljams Kroufords Viljamsons. Ģints tipiskā suga ir Patellina corrugata. Patellīnas dzīvo no krīta perioda (Aptas laikmets) līdz mūsdienām. Šī ir kosmopolītiska ģints.
| Patellīnas Patellina Williamson, 1858 | |
|---|---|
 Patellīna Patellina corrugata | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Tubotalamejas (Tubothalamea) |
| Kārta | Spirillinīdas (Spirillinida) |
| Apakškārta | Spirillinīnas (Spirillinina) |
| Dzimta | Patellinīdas (Patellinidae) |
| Apakšdzimta | Patellinīnas (Patellininae) |
| Ģints | Patellīnas (Patellina) |
Apraksts
labot šo sadaļuČaula ir zemu koniska, plakani izliekta. Visas kameras ir redzamas no izliektās, spirāliskās puses. Tikai pēdējā vijuma pēdējais pāris ir redzams no plakanās umbilikālās puses. Čaulas apmale ir asa. Asā perifērijas mala pamatnē balsta čaulu un neļauj tai balstīties uz umbilikālo sieniņu. Aiz prolokula turpinās nesadalīta spirāliska cauruļveida kamera ar vienu līdz trim vijumiem, kas veidojas vienā augšanas stadijā. Nakamajā stadijā veidojas vijums ar divām platām un zemām sirpjveida kamerām. Labvēlīgos apstākļos gamonti var attīstīties uzreiz pēc spirāliskās kameras izveides, bet pusapaļās (sirpjveida) kameras veidojas tad, ja vairošanās apstājas. Cauruļveida kameras un vēlāko divrindu kameru distālais gals ir krasi pagriezts uz umbilikālo pusi tā, ka atvere iziet uz umbilika pusi. Ārējā daļā kameras ir sadalītas ar daudzām īsām radiālām starpsienām un tām var būt papildus rinda ar īsākām starpsieniņām. Starpsiena stiepjas apmēram kameras platumā, kas redzama no spirāliskās puses, taču nesniedzas līdz umbilikam pretējā pusē. Iekšējā daļā atrodas satīta vidējā starpsiena, kas izveidojas, strauji pagriežoties katras kameras divām malām, kad atvere pavērsta umbilika virzienā. Tā no secīgiem vijumiem izveido centrālo kolumellu.
Sieniņas ir no kalcīta monokristāla ar augstu magnija piejaukumu, kura c-ass parasti orientēta paralēli umbilikālajai virsmai, bet a-ass paralēli tinuma asij. Augšana notiek kameras sieniņas malai laterāli pieaugot, un neveidojot organisko šablonu. Jaunās kameras sieniņa veidojas vispirms spirāliskajā pusē, bet pēc tam no perifērijas ķīļa atiet radiāla starpsieniņa un apakšējās bazālās plātnes. Augšanas procesā, bazālajām plātnēm saaugot, veidojas čaulas apakšējā sieniņa. Bazālajām plātnēm sākotnēji ir stūrainas malas, kas atbilst kristālu skaldnēm, un piltuvveida centrālā depresija, kas atbilst kristāliskā skeleta attīstībai pārsātinātā šķīdumā. Pseidoporas, pildītas ar organiskajām vielām, rodas padziļinājumu veidā augšējās kameras sieniņā starp starpsieniņām, un lokāli bremzē kalcifikāciju sieniņu veidošanās laikā. Poras no iekšpuses ir klātas ar sietveidīgām plātnītēm, kuras nelaiž cauri citoplazmu, bet var nodrošināt gāzu un izšķīdušu barības vielu pārnesi. Čaulas virsma ir klāta ar plānu organisku membrānu, kas tālāk pāriet poru kanālos, kas novērš sekundāru plātnīšu nogulsnēšanos.
Atvere ir zema cauruma veidā pusapaļās kameras galā, kur tā strauji pagriežas umbilika virzienā un vēlāk tiek apklāta ar platu T-veida atveres plātni ar atliektiem galiem. Kopumā ir ap 180 secīgu kameru atveru, kur katra nākamā atvere izvietota secīgi zemākā līmenī. Reti kameras bifurkācijas dēļ umbilika gala tuvumā var izveidoties vairāk nekā viena atvere.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļuPatellīnu ģintī ir šādas sugas[2]:
- ģints: Patellina Williamson, 1858
- suga: Patellina advena Cushman, 1922
- suga: Patellina africana Lambert & Scheibnerová, 1974 †
- suga: Patellina altiformis Cushman, 1933
- suga: Patellina ambigua Le Calvez, 1949 †
- suga: Patellina antarctica Parr, 1950
- suga: Patellina antiqua Chapman, 1894 †
- suga: Patellina arubiana McCulloch, 1981
- suga: Patellina caledoniana McCulloch, 1981
- suga: Patellina corrugata Williamson, 1858
- suga: Patellina cretacea Plotnikova, 1967 †
- suga: Patellina crista Lalicker, 1950 †
- suga: Patellina dentata Terquem, 1882 †
- suga: Patellina douvillei Said & Barakat, 1958 †
- suga: Patellina edita Botvinnik, 1971 †
- suga: Patellina elaborata McCulloch, 1977
- suga: Patellina elliotti Stelck & Wall, 1956 †
- suga: Patellina erugata McCulloch, 1981
- suga: Patellina formosa Heron-Allen & Earland, 1932
- suga: Patellina gigantea Todd, 1970 †
- suga: Patellina inornata (McCulloch, 1977)
- suga: Patellina leganyii Kenawy & Nyírő, 1967 †
- suga: Patellina lucida Le Calvez, 1949 †
- suga: Patellina neocomica Tairov, 1960 †
- suga: Patellina nitida Terquem Em. Le Calvez, 1949 †
- suga: Patellina oolithica Terquem, 1882 †
- suga: Patellina pilasensis McCulloch, 1977
- suga: Patellina piripaua Finlay, 1939 †
- suga: Patellina puncata Terquem, 1880
- suga: Patellina simplissima (McCulloch, 1977)
- suga: Patellina spinosa Zheng, 1979
- suga: Patellina subcretacea Cushman & Alexander, 1930 †
- suga: Patellina transcarpatica Venglinsky, 1975 †
- suga: Patellina trochiformis (Schacko, 1892) †
- suga: Patellina vitrea Ebensberger, 1962 †
(†) - izmirušu organismu grupa
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 306-307. lpp. ISBN 0-442-25937-9
- ↑ World Register of Marine Species