Pasaules kauss biatlonā ir ikgadējas biatlona sacensības, kas tiek rīkotas kopš 1977.—1978. gada sezonas vīriešiem un 1982.—1983. gada sezonas sievietēm. Līdz 1986.—1987. gada sezonai sacensības sievietēm tika sauktas par Eiropas kausu. Pirmās sezonas kopvērtējumā uzvarēja Austrumvāciju pārstāvošais Franks Ulrihs. Pasaules kausa sacensības organizē Starptautiskā Biatlona savienība.

7 Lielo kristāla globusu ieguvējs Martēns Furkads un seškārtējā uzvarētāja Magdalēna Fošberga

Sportisti Pasaules kausā sacenšas vairākās disciplīnās: individuālajā distancē, sprintā, iedzīšanā, masu startā, stafetē un jauktajā stafetē. Sākotnēji sacensību apritē bija vienīgi individuālā distance, sprints un stafete, 1996.—1997. gada sezonā tika iekļauta iedzīšana, 1998.—1999. gada sezonā — masu starts, savukārt 2004.—2005. gada sezonā — jauktā stafete. Pašreizējā punktu sistēma tika ieviesta 2008.—2009. gada sezonā. Katrā sacīkstē punkti tiek piešķirti pirmajiem 40 sportistiem — 60 punkti uzvarētājam, 54 punkti 2. vietas ieguvējam, 48 punkti 3. vietas ieguvējam, tā līdz 1 punktam par 40. vietu. Sportists ar lielāko sakrāto punktu skaitu sezonas beigās iegūst Lielo kristāla globusu, katras atsevišķās disciplīnas kopvērtējuma uzvarētājs saņem Mazo kristāla globusu.

Pasaules kausa tituliem bagātākais sportists ir Francijas biatlonists Martēns Furkads ar 7 Lielajiem kristāla globusiem. 6 titulus ir ieguvis norvēģis Ūle Einars Bjērndalens, bet sievietēm tikpat reizes pasaules kausu ir izcīnījusi zviedriete Magdalēna Fošberga. 4 titulus ir izcīnījuši Ulrihs un francūzis Rafaels Puarē, 3 titulus izcīnījušas vāciete Magdalēna Neinere un somiete Kaisa Mekereinena. Pašreizējie kausa ieguvēji ir norvēģu biatlonists Juhanness Tīngnēss Bē un francūziete Žilija Simona.

Pasaules kauss ir vienas no svarīgākajām sacensībām biatlonā kopā ar olimpiskajām spēlēm un Pasaules čempionātu.

Kopvērtējuma uzvarētāji

labot šo sadaļu
Sezona Uzvarētājs 2. vieta 3. vieta
1977.—1978.   Franks Ulrihs (GDR)   Klauss Zīberts (GDR)   Eberhards Rešs (GDR)
1978.—1979.   Klauss Zīberts (GDR)   Franks Ulrihs (GDR)   Vladimirs Barnašovs (URS)
1979.—1980.   Franks Ulrihs (GDR)   Klauss Zīberts (GDR)   Eberhards Rešs (GDR)
1980.—1981.   Franks Ulrihs (GDR)   Anatolijs Aļabjevs (URS)   Hjells Sēbaks (NOR)
1981.—1982.   Franks Ulrihs (GDR)   Matiass Jakobs (GDR)   Hjells Sēbaks (NOR)
1982.—1983.   Pēters Angerers (FRG)   Eiriks Kvalfoss (NOR)   Franks Ulrihs (GDR)
1983.—1984.   Franks Pēters Rečs (GDR)   Pēters Angerers (FRG)   Eiriks Kvalfoss (NOR)
1984.—1985.   Franks Pēters Rečs (GDR)   Jurijs Kaškarovs (URS)   Pēters Angerers (FRG)
1985.—1986.   Andrē Zēmišs (GDR)   Pēters Angerers (FRG)   Matiass Jakobs (GDR)
1986.—1987.   Franks Pēters Rečs (GDR)   Frics Fišers (FRG)   Jans Matoušs (TCH)
1987.—1988.   Frics Fišers (FRG)   Eiriks Kvalfoss (NOR)   Johans Paslers (ITA)
1988.—1989.   Eiriks Kvalfoss (NOR)   Aleksandrs Popovs (URS)   Sergejs Čepikovs (URS)
1989.—1990.   Sergejs Čepikovs (URS)   Eiriks Kvalfoss (NOR)   Valērijs Medvedcevs (URS)
1990.—1991.   Sergejs Čepikovs (URS)   Marks Kirhners (GER)   Andreass Zingerle (ITA)
1991.—1992.   Jūns Oge Tildums (NOR)   Mīkaels Lefgrēns (SWE)   Silfests Glimsdāls (NOR)
1992.—1993.   Mīkaels Lefgrēns (SWE)   Marks Kirhners (GER)   Pjeralberto Karrara (ITA)
1993.—1994.   Patriss Baijī-Salēns (FRA)   Svens Fišers (GER)   Franks Luks (GER)
1994.—1995.   Jūns Oge Tildums (NOR)   Patriks Favre (ITA)   Vilfrīds Palhūbers (ITA)
1995.—1996.   Vladimirs Dračovs (RUS)1   Viktors Maigurovs (RUS)   Svens Fišers (GER)
1996.—1997.   Svens Fišers (GER)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Viktors Maigurovs (RUS)
1997.—1998.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Riko Gross (GER)   Svens Fišers (GER)
1998.—1999.   Svens Fišers (GER)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Franks Luks (GER)
1999.—2000.   Rafaels Puarē (FRA)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Svens Fišers (GER)
2000.—2001.   Rafaels Puarē (FRA)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Frūde Andrēsens (NOR)
2001.—2002.   Rafaels Puarē (FRA)   Pāvels Rostovcevs (RUS)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)
2002.—2003.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Vladimirs Dračovs (BLR)1   Riko Gross (GER)
2003.—2004.   Rafaels Puarē (FRA)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Riko Gross (GER)
2004.—2005.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Svens Fišers (GER)   Rafaels Puarē (FRA)
2005.—2006.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Rafaels Puarē (FRA)   Svens Fišers (GER)
2006.—2007.   Mihaels Greiss (GER)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Rafaels Puarē (FRA)
2007.—2008.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Dmitrijs Jarošenko (RUS)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)
2008.—2009.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Tomašs Sikora (POL)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)
2009.—2010.   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Kristofs Zumans (AUT)   Ivans Čerezovs (RUS)
2010.—2011.   Tarjeijs Bē (NOR)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Martēns Furkads (FRA)
2011.—2012.   Martēns Furkads (FRA)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Andreass Birnbahers (GER)
2012.—2013.   Martēns Furkads (FRA)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Dominiks Landertingers (AUT)
2013.—2014.   Martēns Furkads (FRA)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)
2014.—2015.   Martēns Furkads (FRA)   Antons Šipuļins (RUS)   Jakovs Faks (SLO)
2015.—2016.   Martēns Furkads (FRA)   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Antons Šipuļins (RUS)
2016.—2017.   Martēns Furkads (FRA)   Antons Šipuļins (RUS)   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)
2017.—2018.   Martēns Furkads (FRA)   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Antons Šipuļins (RUS)
2018.—2019.   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Aleksandrs Loginovs (RUS)   Kantēns Fijons Maijē (FRA)
2019.—2020.   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Martēns Furkads (FRA)   Kantēns Fijons Maijē (FRA)
2020.—2021.   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Sturla Holms Legreids (NOR)   Kantēns Fijons Maijē (FRA)
2021.—2022.   Kantēns Fijons Maijē (FRA)   Sturla Holms Legreids (NOR)   Sebastians Sāmuelsons (SWE)
2022.—2023.   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Sturla Holms Legreids (NOR)   Vetle Šostads Kristiansens (NOR)
2023.—2024.   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Tarjeijs Bē (NOR)   Juhanness Dāle-Ševdāls (NOR)
Piezīmes
  • 1 Vladimirs Dračovs līdz 2002. gadam parstāvēja Krieviju, pēc tam — Baltkrieviju.

Līdz 1986.—1987. gada sezonai sacensības sievietēm tika sauktas par Eiropas kausu, lai gan atļauts piedalīties bija visu kontinentu pārstāvēm.

Sezona Uzvarētāja 2. vieta 3. vieta
1982.—1983.   Grī Estvīka (NOR)   Sīva Brotene (NOR)   Aino Kallunki (FIN)
1983.—1984.   Mete Mestada (NOR)   Sanna Grenlida (NOR)   Grī Estvīka (NOR)
1984.—1985.   Sanna Grenlida (NOR)   Eva Korpela (SWE)   Kaija Parve (URS)
1985.—1986.   Eva Korpela (SWE)   Sanna Grenlida (NOR)   Liza Meloša (CAN)
1986.—1987.   Eva Korpela (SWE)   Anne Elvebaka (NOR)   Sanna Grenlida (NOR)
1987.—1988.   Anne Elvebaka (NOR)   Ēlina Kristiansena (NOR)   Nadežda Aleksijeva (BUL)
1988.—1989.   Jeļena Golovina (URS)   Nataļja Prikazčikova (URS)   Svetlana Davidova (URS)
1989.—1990.   Jiržina Adamičkova (TCH)   Anne Elvebaka (NOR)   Jeļena Golovina (URS)
1990.—1991.   Svetlana Davidova (URS)   Mirjama Bedāra (CAN)   Anne Elvebaka (NOR)
1991.—1992.   Anfisa Rezcova (CIS)   Anna Briāna (FRA)   Petra Šāfa (GER)1
1992.—1993.   Anfisa Rezcova (RUS)   Mirjama Bedāra (CAN)   Anna Briāna (FRA)
1993.—1994.   Svetlana Paramigina (BLR)   Natalī Santere (ITA)   Anna Briāna (FRA)
1994.—1995.   Anna Briāna (FRA)   Svetlana Paramigina (BLR)   Uši Dīzla (GER)
1995.—1996.   Emanuela Klarē (FRA)   Uši Dīzla (GER)   Petra Bēle (GER)1
1996.—1997.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Uši Dīzla (GER)   Simona Greinere (GER)
1997.—1998.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Uši Dīzla (GER)   Martina Celnere (GER)
1998.—1999.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Olena Zubrilova (UKR)   Uši Dīzla (GER)
1999.—2000.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Olena Zubrilova (UKR)   Korīna Niogrē (FRA)
2000.—2001.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Līva Grēte Šelbreida-Puarē (NOR)   Olena Zubrilova (UKR)
2001.—2002.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Līva Grēte Šelbreida-Puarē (NOR)   Uši Dīzla (GER)
2002.—2003.   Martina Glagova (GER)   Albina Ahatova (RUS)   Silvī Bekāra (FRA)
2003.—2004.   Līva Grēte Šelbreida-Puarē (NOR)   Olga Piļeva (RUS)   Sandrīna Baijī (FRA)
2004.—2005.   Sandrīna Baijī (FRA)   Kati Vilhelma (GER)   Olga Piļeva (RUS)
2005.—2006.   Kati Vilhelma (GER)   Anna Karina Ūlofsone (SWE)   Martina Glagova (GER)
2006.—2007.   Andrea Henkele (GER)   Kati Vilhelma (GER)   Anna Karina Ūlofsone (SWE)
2007.—2008.   Magdalēna Neinere (GER)   Sandrīna Baijī (FRA)   Andrea Henkele (GER)
2008.—2009.   Helēna Junsone (SWE)2   Kati Vilhelma (GER)   Tūra Bergere (NOR)
2009.—2010.   Magdalēna Neinere (GER)   Simona Hausvalde (GER)   Helēna Junsone (SWE)2
2010.—2011.   Kaisa Mekereinena (FIN)   Andrea Henkele (GER)   Helēna Ēkholma (SWE)2
2011.—2012.   Magdalēna Neinere (GER)   Darja Domračeva (BLR)   Tūra Bergere (NOR)
2012.—2013.   Tūra Bergere (NOR)   Darja Domračeva (BLR)   Andrea Henkele (GER)
2013.—2014.   Kaisa Mekereinena (FIN)
  Tūra Bergere (NOR)3
  Darja Domračeva (BLR)
2014.—2015.   Darja Domračeva (BLR)   Kaisa Mekereinena (FIN)   Valentīna Semerenko (UKR)
2015.—2016.   Gabriela Soukalova (CZE)4   Marī Dorēna-Abēra (FRA)   Doroteja Vīrere (ITA)
2016.—2017.   Laura Dālmeiere (GER)   Gabriela Koukalova (CZE)3   Kaisa Mekereinena (FIN)
2017.—2018.   Kaisa Mekereinena (FIN)   Anastasija Kuzmina (SVK)   Darja Domračeva (BLR)
2018.—2019.   Doroteja Vīrere (ITA)   Liza Vitoci (ITA)   Anastasija Kuzmina (SVK)
2019.—2020.   Doroteja Vīrere (ITA)   Tīrila Ekhofa (NOR)   Denīze Hermane (GER)
2020.—2021.   Tīrila Ekhofa (NOR)   Marte Olsbu-Reiselanne (NOR)   Franciska Preisa (GER)
2021.—2022.   Marte Olsbu-Reiselanne (NOR)   Elvīra Ēberga (SWE)   Līza Terēza Hauzere (AUT)
2022.—2023.   Žilija Simona (FRA)   Doroteja Vīrere (ITA)   Liza Vitoci (ITA)
2023.—2024.   Liza Vitoci (ITA)   Lū Žanmono (FRA)   Ingrida Lannmarka Tandrevolla (NOR)
Piezīmes
  • 1 Petra Šāfa pēc laulībām nomainīja uzvārdu uz Bēle.
  • 2 Helēna Junsone pēc laulībām 2010. gadā nomainīja uzvārdu uz Ēkholma.
  • 3 2013.—2014. gada sezonas beigās par uzvarētāju kļuva Kaisa Mekereinena, bet Tūra Bergere bija otrā. Vēlāk krievu biatlonistes Olgas Zaicevas rezultāti tika anulēti dopinga pārkāpumu dēļ, pēc atkārtotiem aprēķiniem vairāk punktu dodot Tūrai Bergerei. 2021. gada decembrī Starptautiskā Biatlona savienība nolēma titulu piešķirt abām sportistēm, jo tīri sportisti nevar ciest par citu dopinga pārkāpumiem.[1]
  • 4 Gabriela Soukalova pēc laulībām 2016. gadā nomainīja uzvārdu uz Koukalova.

Punktu piešķiršanas maiņa

labot šo sadaļu
Periods 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40
1978—1985[2] 25 24 23 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
1985—2000[3] 30 26 24 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
2000—2008 50 46 43 40 37 34 32 30 28 26 24 22 20 18 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
2009—2022 60 54 48 43 40 38 36 34 32 31 30 29 28 27 26 25 24 23 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
Masu starts (2014—2022) 60 54 48 43 40 38 36 34 32 31 30 29 28 27 26 25 24 23 22 21 20 18 16 14 12 10 8 6 4 2
Kopš 2022. gada 90 75 60 50 45 40 36 34 32 31 30 29 28 27 26 25 24 23 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
Masu starts (2022—pašlaik) 90 75 60 50 45 40 36 34 32 31 30 29 28 27 26 25 24 23 22 21 20 18 16 14 12 10 8 6 4 2
  1. «IBU EB Awards Total Score Crystal Globe 2013/2014 to Tora Berger and Kaisa Makarainen». biathlonworld.com. 2021. gada 21. decembris. Skatīts: 2021. gada 21. decembrī.
  2. Biatlona vēsture 1973—1978 Arhivēts 2011. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  3. Biatlona vēsture 1979—1994 Arhivēts 2014. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)

Ārējās saites

labot šo sadaļu