Pasaules kauss biatlonā

7 Lielo kristāla globusu ieguvējs Martēns Furkads un seškārtējā uzvarētāja Magdalēna Fošberga

Pasaules kauss biatlonā ir ikgadējas biatlona sacensības, kas tiek rīkotas kopš 1977.—1978. gada sezonas vīriešiem un 1982.—1983. gada sezonas sievietēm. Līdz 1986.—1987. gada sezonai sacensības sievietēm tika sauktas par Eiropas kausu. Pirmās sezonas kopvērtējumā uzvarēja Austrumvāciju pārstāvošais Franks Ulrihs. Pasaules kausa sacensības organizē Starptautiskā Biatlona savienība.

Sportisti Pasaules kausā sacenšas vairākās disciplīnās: individuālajā distancē, sprintā, iedzīšanā, masu startā, stafetē un jauktajā stafetē. Sākotnēji sacensību apritē bija vienīgi individuālā distance, sprints un stafete, 1996.—1997. gada sezonā tika iekļauta iedzīšana, 1998.—1999. gada sezonā — masu starts, savukārt 2004.—2005. gada sezonā — jauktā stafete. Pašreizējā punktu sistēma tika ieviesta 2008.—2009. gada sezonā. Katrā sacīkstē punkti tiek piešķirti pirmajiem 40 sportistiem — 60 punkti uzvarētājam, 54 punkti 2. vietas ieguvējam, 48 punkti 3. vietas ieguvējam, tā līdz 1 punktam par 40. vietu. Sportists ar lielāko sakrāto punktu skaitu sezonas beigās iegūst Lielo kristāla globusu, katras atsevišķās disciplīnas kopvērtējuma uzvarētājs saņem Mazo kristāla globusu.

Pasaules kausa tituliem bagātākais sportists ir Francijas biatlonists Martēns Furkads ar 7 Lielajiem kristāla globusiem. 6 titulus ir ieguvis norvēģis Ūle Einars Bjērndalens, bet sievietēm tikpat reizes pasaules kausu ir izcīnījusi zviedriete Magdalēna Fošberga. 4 titulus ir izcīnījuši Ulrihs un francūzis Rafaels Puarē, 3 titulus izcīnījušas vāciete Magdalēna Neinere un somiete Kaisa Mekereinena. Pašreizējie čempioni ir norvēģis Juhanness Tīngnēss Bē un Itālijas biatloniste Doroteja Vīrere.

Pasaules kauss ir vienas no svarīgākajām sacensībām biatlonā kopā ar Olimpiskajām spēlēm un Pasaules čempionātu.

Kopvērtējuma uzvarētājiLabot

VīriešiLabot

Sezona Uzvarētājs 2. vieta 3. vieta
1977.—1978.   Franks Ulrihs (GDR)   Klauss Zīberts (GDR)   Eberhards Rešs (GDR)
1978.—1979.   Klauss Zīberts (GDR)   Franks Ulrihs (GDR)   Vladimirs Barnašovs (URS)
1979.—1980.   Franks Ulrihs (GDR)   Klauss Zīberts (GDR)   Eberhards Rešs (GDR)
1980.—1981.   Franks Ulrihs (GDR)   Anatolijs Aļabjevs (URS)   Hjells Sēbaks (NOR)
1981.—1982.   Franks Ulrihs (GDR)   Matiass Jakobs (GDR)   Hjells Sēbaks (NOR)
1982.—1983.   Pēters Angerers (FRG)   Eiriks Kvalfoss (NOR)   Franks Ulrihs (GDR)
1983.—1984.   Franks Pēters Rečs (GDR)   Pēters Angerers (FRG)   Eiriks Kvalfoss (NOR)
1984.—1985.   Franks Pēters Rečs (GDR)   Jurijs Kaškarovs (URS)   Pēters Angerers (FRG)
1985.—1986.   Andrē Zēmišs (GDR)   Pēters Angerers (FRG)   Matiass Jakobs (GDR)
1986.—1987.   Franks Pēters Rečs (GDR)   Frics Fišers (FRG)   Jans Matoušs (TCH)
1987.—1988.   Frics Fišers (FRG)   Eiriks Kvalfoss (NOR)   Johans Paslers (ITA)
1988.—1989.   Eiriks Kvalfoss (NOR)   Aleksandrs Popovs (URS)   Sergejs Čepikovs (URS)
1989.—1990.   Sergejs Čepikovs (URS)   Eiriks Kvalfoss (NOR)   Valērijs Medvedcevs (URS)
1990.—1991.   Sergejs Čepikovs (URS)   Marks Kirhners (GER)   Andreass Zingerle (ITA)
1991.—1992.   Jūns Oge Tildums (NOR)   Mīkaels Lefgrēns (SWE)   Silfests Glimsdāls (NOR)
1992.—1993.   Mīkaels Lefgrēns (SWE)   Marks Kirhners (GER)   Pjeralberto Karrara (ITA)
1993.—1994.   Patriss Baijī-Salēns (FRA)   Svens Fišers (GER)   Franks Luks (GER)
1994.—1995.   Jūns Oge Tildums (NOR)   Patriks Favre (ITA)   Vilfrīds Palhūbers (ITA)
1995.—1996.   Vladimirs Dračovs (RUS)1   Viktors Maigurovs (RUS)   Svens Fišers (GER)
1996.—1997.   Svens Fišers (GER)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Viktors Maigurovs (RUS)
1997.—1998.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Riko Gross (GER)   Svens Fišers (GER)
1998.—1999.   Svens Fišers (GER)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Franks Luks (GER)
1999.—2000.   Rafaels Puarē (FRA)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Svens Fišers (GER)
2000.—2001.   Rafaels Puarē (FRA)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Frūde Andrēsens (NOR)
2001.—2002.   Rafaels Puarē (FRA)   Pāvels Rostovcevs (RUS)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)
2002.—2003.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Vladimirs Dračovs (BLR)1   Riko Gross (GER)
2003.—2004.   Rafaels Puarē (FRA)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Riko Gross (GER)
2004.—2005.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Svens Fišers (GER)   Rafaels Puarē (FRA)
2005.—2006.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Rafaels Puarē (FRA)   Svens Fišers (GER)
2006.—2007.   Mihaels Greiss (GER)   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Rafaels Puarē (FRA)
2007.—2008.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Dmitrijs Jarošenko (RUS)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)
2008.—2009.   Ūle Einars Bjērndalens (NOR)   Tomašs Sikora (POL)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)
2009.—2010.   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Kristofs Zumans (AUT)   Ivans Čerezovs (RUS)
2010.—2011.   Tarjeijs Bē (NOR)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Martēns Furkads (FRA)
2011.—2012.   Martēns Furkads (FRA)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Andreass Birnbahers (GER)
2012.—2013.   Martēns Furkads (FRA)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Dominiks Landertingers (AUT)
2013.—2014.   Martēns Furkads (FRA)   Ēmils Hegle Svensens (NOR)   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)
2014.—2015.   Martēns Furkads (FRA)   Antons Šipuļins (RUS)   Jakovs Faks (SLO)
2015.—2016.   Martēns Furkads (FRA)   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Antons Šipuļins (RUS)
2016.—2017.   Martēns Furkads (FRA)   Antons Šipuļins (RUS)   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)
2017.—2018.   Martēns Furkads (FRA)   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Antons Šipuļins (RUS)
2018.—2019.   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Aleksandrs Loginovs (RUS)   Kantēns Fijons Maijē (FRA)
2019.—2020.   Juhanness Tīngnēss Bē (NOR)   Martēns Furkads (FRA)   Kantēns Fijons Maijē (FRA)
Piezīmes
  • 1 Vladimirs Dračovs līdz 2002. gadam parstāvēja Krieviju, pēc tam — Baltkrieviju.

SievietesLabot

Līdz 1986.—1987. gada sezonai sacensības sievietēm tika sauktas par Eiropas kausu, lai gan atļauts piedalīties bija visu kontinentu pārstāvēm.

Sezona Uzvarētāja 2. vieta 3. vieta
1982.—1983.   Grī Estvīka (NOR)   Sīva Brotene (NOR)   Aino Kallunki (FIN)
1983.—1984.   Mete Mestada (NOR)   Sanna Grenlida (NOR)   Grī Estvīka (NOR)
1984.—1985.   Sanna Grenlida (NOR)   Eva Korpela (SWE)   Kaija Parve (URS)
1985.—1986.   Eva Korpela (SWE)   Sanna Grenlida (NOR)   Liza Meloša (CAN)
1986.—1987.   Eva Korpela (SWE)   Anne Elvebaka (NOR)   Sanna Grenlida (NOR)
1987.—1988.   Anne Elvebaka (NOR)   Ēlina Kristiansena (NOR)   Nadežda Aleksijeva (BUL)
1988.—1989.   Jeļena Golovina (URS)   Nataļja Prikazčikova (URS)   Svetlana Davidova (URS)
1989.—1990.   Jiržina Adamičkova (TCH)   Anne Elvebaka (NOR)   Jeļena Golovina (URS)
1990.—1991.   Svetlana Davidova (URS)   Mirjama Bedāra (CAN)   Anne Elvebaka (NOR)
1991.—1992.   Anfisa Rezcova (CIS)   Anna Briāna (FRA)   Petra Šāfa (GER)1
1992.—1993.   Anfisa Rezcova (RUS)   Mirjama Bedāra (CAN)   Anna Briāna (FRA)
1993.—1994.   Svetlana Paramigina (BLR)   Natalī Santere (ITA)   Anna Briāna (FRA)
1994.—1995.   Anna Briāna (FRA)   Svetlana Paramigina (BLR)   Uši Dīzla (GER)
1995.—1996.   Emanuela Klarē (FRA)   Uši Dīzla (GER)   Petra Bēle (GER)1
1996.—1997.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Uši Dīzla (GER)   Simona Greinere (GER)
1997.—1998.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Uši Dīzla (GER)   Martina Celnere (GER)
1998.—1999.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Olena Zubrilova (UKR)   Uši Dīzla (GER)
1999.—2000.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Olena Zubrilova (UKR)   Korīna Niogrē (FRA)
2000.—2001.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Līva Grēte Šelbreida-Puarē (NOR)   Olena Zubrilova (UKR)
2001.—2002.   Magdalēna Fošberga (SWE)   Līva Grēte Šelbreida-Puarē (NOR)   Uši Dīzla (GER)
2002.—2003.   Martina Glagova (GER)   Albina Ahatova (RUS)   Silvī Bekāra (FRA)
2003.—2004.   Līva Grēte Šelbreida-Puarē (NOR)   Olga Piļeva (RUS)   Sandrīna Baijī (FRA)
2004.—2005.   Sandrīna Baijī (FRA)   Kati Vilhelma (GER)   Olga Piļeva (RUS)
2005.—2006.   Kati Vilhelma (GER)   Anna Karina Ūlofsone (SWE)   Martina Glagova (GER)
2006.—2007.   Andrea Henkele (GER)   Kati Vilhelma (GER)   Anna Karina Ūlofsone (SWE)
2007.—2008.   Magdalēna Neinere (GER)   Sandrīna Baijī (FRA)   Andrea Henkele (GER)
2008.—2009.   Helēna Junsone (SWE)2   Kati Vilhelma (GER)   Tūra Bergere (NOR)
2009.—2010.   Magdalēna Neinere (GER)   Simona Hausvalde (GER)   Helēna Junsone (SWE)2
2010.—2011.   Kaisa Mekereinena (FIN)   Andrea Henkele (GER)   Helēna Ēkholma (SWE)2
2011.—2012.   Magdalēna Neinere (GER)   Darja Domračeva (BLR)   Tūra Bergere (NOR)
2012.—2013.   Tūra Bergere (NOR)   Darja Domračeva (BLR)   Andrea Henkele (GER)
2013.—2014.   Kaisa Mekereinena (FIN)   Tūra Bergere (NOR)   Darja Domračeva (BLR)
2014.—2015.   Darja Domračeva (BLR)   Kaisa Mekereinena (FIN)   Valentīna Semerenko (UKR)
2015.—2016.   Gabriela Soukalova (CZE)3   Marī Dorēna-Abēra (FRA)   Doroteja Vīrere (ITA)
2016.—2017.   Laura Dālmeiere (GER)   Gabriela Koukalova (CZE)3   Kaisa Mekereinena (FIN)
2017.—2018.   Kaisa Mekereinena (FIN)   Anastasija Kuzmina (SVK)   Darja Domračeva (BLR)
2018.—2019.   Doroteja Vīrere (ITA)   Liza Vitoci (ITA)   Anastasija Kuzmina (SVK)
2019.—2020.   Doroteja Vīrere (ITA)   Tīrila Ekhofa (NOR)   Denīze Hermane (GER)
Piezīmes
  • 1 Petra Šāfa pēc laulībām nomainīja uzvārdu uz Bēle.
  • 2 Helēna Junsone pēc laulībām 2010. gadā nomainīja uzvārdu uz Ēkholma.
  • 3 Gabriela Soukalova pēc laulībām 2016. gadā nomainīja uzvārdu uz Koukalova.

Punktu piešķiršanas maiņaLabot

Periods 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40
1978—1985[1] 25 24 23 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
1985—2000[2] 30 26 24 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
2000—2008 50 46 43 40 37 34 32 30 28 26 24 22 20 18 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
Kopš 2009 60 54 48 43 40 38 36 34 32 31 30 29 28 27 26 25 24 23 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
Masu starts (kopš 2014. gada) 60 54 48 43 40 38 36 34 32 31 30 29 28 27 26 25 24 23 22 21 20 18 16 14 12 10 8 6 4 2

AtsaucesLabot

  1. Biatlona vēsture 1973—1978 Archived 2011. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  2. Biatlona vēsture 1979—1994 Archived 2014. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)

Ārējās saitesLabot