Ar biatlonu nodarbojas kopš 2000. gada, Norvēģijas izlases sastāvā ir kopš 2006. gada. Uzrādījis atzīstamus rezultātus Pasaules čempionātā junioriem. Startēdams 3 čempionātos, viņš vienu reizi kļuva par čempionu, 3 reizes ierindojās 2. vietā.
Pasaules kausa posmos piedalās kopš 2008.—2009. gada sezonas, taču debijas sezonā startēja vienīgi pēdējā posmā Hantimansijskā, kur sprintā ieņēma 61. vietu, tādējādi neizcīnot punktus un neiekļūstot Pasaules kausa kopvērtējumā.
2009.—2010. gada sezonu aizvadīja veiksmīgāk. Viņš guva uzvaru divās sacīkstēs: Oberhofas posma sprintā un Vankūveras olimpisko spēļu stafetē. Vēl Rūpoldingas posma stafetē ieņēma 2. vietu. Kopvērtējumā ieguva 176 punktus, ierindojoties 43. vietā.
Veiksmīgi iesāka 2010.—2011. gada Pasaules kausa sezonu, kļūdams par kopvērtējuma līderi. 2011. gada Pasaules čempionātā Hantimansijskā apstiprināja savu sezonas līdera pozīciju, pirmajās piecās distancēs izcīnot piecas medaļas (tostarp zeltu jauktajā stafetē,[1] 20 km klasiskā biatlona distancē[2] un 4 x 7,5 km stafetē[3]), tā kļūstot par čempionātā visvairāk medaļas izcīnījušo biatlonistu starp vīriešiem. Sezonu T. Bē noslēdza ar uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā,[4][5] kā arī ieguva mazo kristāla globusu sprintā un iedzīšanā.[6]
.jpg)
Strina, Norvēģija
Vankūvera
Soči
Phjončhana
Pekina
Rūpoldinga
Nove Mesto
Kontiolahti
Hohfilcene
Estešunda
Antholca
Pokļuka
Lencerheide
Ansī
Preskaila
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tarjeijs Bē.