Parazītiskā samtbeka
Parazītiskā samtbeka (Xerocomus parasiticus jeb Pseudoboletus parasiticus, agrāk arī Boletus parasiticus) ir Latvijā reta maza beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ. Iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1][2] Pašlaik pieskaitīta nesen izveidotai ģintij Pseudoboletus, kurā tā ir gandrīz vienīgā pārstāve. Latvijā šo sēni pagaidām sauc iepriekšējā vārdā par samtbeku (Xerocomus).
| Parazītiskā samtbeka Xerocomus parasiticus | |
|---|---|
_an_Dickschaligen_Kartoffelbovisten_-_ansicht-hms(1).jpg) Parazītiskā samtbeka kopā ar parastajiem cietpūpēžiem | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Samtbekas (Xerocomus) |
| Suga | Parazītiskā samtbeka (X. parasiticus) |
 Parazītiskā samtbeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts labot šo sadaļu
_Sutara_258674.jpg)
- Cepurīte: krāsa sākumā bālgani zaļgana vai dzeltenpelēka, vēlāk okerbrūna. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta. Platums līdz 5 cm. Virsmiziņa zīdaini gluda, vecumā ar tīklveida plaisājumu, reizēm lipīga. Mīkstums pelēkdzeltens, zem virsmiziņas brūngans, ar patīkamu smaržu un garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
- Stobriņi: dzelteni, gar kātiņu nolaideni. Atveres palielas, stūrainas, sākumā bālgandzeltenas vai zaļgandzeltenas, sēnei augot kļūst oranždzeltenas līdz rūsas brūnām.
- Kātiņš: okerbrūns vai dzeltenīgs, cepurītes nokrāsā, svītraini tūbains, apakšdaļā tievāks un saliekts. Garums līdz 7 cm, resnums 0,5—1 cm. Kātiņa mīkstums augšdaļā citrondzeltens, apakšdaļā sārti dzeltenbrūngans.
- Sporas: iegareni vārpstveidīgas, dzeltenas, masā olīvbrūnas, gludas, 11—18/4—5,5 µm.
- Bazīdijas: dzeltenas, 30—50/8—12 µm.
- Cistīdas: bezkrāsainas līdz oranždzeltenām, vālesveida, 60—80/4—17 µm. Reizēm cistīdu nav.[3]
Augšanas apstākļi labot šo sadaļu
Mikotrofa sēne, parazitē uz parastajiem cietpūpēžiem.[4] Aug no augusta līdz oktobrim gaišos dažādu tipu mežos mitrās vietās, izaugot lielās grupās no cietpūpēža sēņotnes vai augļķermeņiem. Lai gan šī sēne ir spējīga veidot mikorizu ar kokiem, tā bez cietpūpēža nespēj uzņemt pietiekami barības vielu.[5]
Barības vērtība labot šo sadaļu
Ēdama, taču par garšīgumu ir pretēji viedokļi[6][7][8] un saudzējama retuma dēļ. Parastais cietpūpēdis nav ēdams.
Līdzīgās sugas labot šo sadaļu
Specifiskās augtenes dēļ sajaukt ar citām sugām Latvijā praktiski nav iespējams.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, 9.31. p.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2017. gada 15. oktobrī.
- ↑ Latvijas apdraudētās un aizsargājamās sēnes
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 41. lpp.
- ↑ Arboriculture — The parasitic bolete[novecojusi saite]
- ↑ «Molecular systematics and biological diversification of Boletales, 9. (979). lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. decembrī. Skatīts: 2017. gada 15. oktobrī.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 194. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ The Bolete Filter[novecojusi saite]
- ↑ «Wild Food UK». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 15. oktobrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parazītiskā samtbeka |