Parastais sīksamtenis jeb samtenītis (Coenonympha pamphilus) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Šai sugai ir plašs izplatības areāls, tā sastopama Eirāzijā līdz Mongolijai austrumos un Ziemeļāfrikā.[1] Salīdzinot ar citām sīksamteņu sugām, parastais sīksamtenis mājo sausākos biotopos: sausās pļavās un stepē, kā arī kalnu pļavās līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa. Latvijā tas ir visbiežāk sastopamais sīksamtenis[2] un to var novērot visā teritorijā.[3]

Parastais sīksamtenis
Coenonympha pamphilus (Linnaeus, 1758)
Parastais sīksamtenis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
DzimtaRaibeņu dzimta (Nymphalidae)
ApakšdzimtaSamteņu apakšdzimta (Satyrinae)
CiltsSamteņu cilts (Satyrini)
ĢintsSīksamteņi (Coenonympha)
SugaParastais sīksamtenis (C. pamphilus)
Parastais sīksamtenis Vikikrātuvē

Morfoloģija labot šo sadaļu

Parastais sīksamtenis ir neliels dienas tauriņš. Tā spārnu plētums 25—36 mm,[2] ķermeņa garums apmēram 10 mm.[1] Spārni no virspuses ir vienkrāsaini — oranždzeltenā krāsā, tikai uz priekšējiem spārniem galos ir neliels melns punktiņš. Parastais sīksamtenis lidojumā ir visgaišākais no Latvijas sīksamteņiem. No apakšpuses priekšspārni ir oranži ar pelēku galu, bet aizmugurējie spārni pelēki, samtaini ar blāvu, viļņainu šķērsjoslu spārna centrālajā daļā. Tā galvenā pazīme ir dekoratīva melni-balta "actiņa" uz priekšējā spārna gala. Šī iezīme uzreiz atšķir parasto sīksamteni, jo visām pārējām sugām košāki un dekoratīvāki ir aizmugurējie spārni.[2]

 
Parastā sīksamteņa galvenā pazīme no spārnu apakšas ir dekoratīvā actiņa priekšpārnu galā

Ekoloģija labot šo sadaļu

Parastais sīksamtenis ir vienīgais no sīksamteņiem, kuram gadā attīstās divas paaudzes.[2] Pirmās paaudzes tauriņi izšķiļas maija sākumā (visagrāk no visiem sīksamteņiem), otrās paaudzes tauriņi izlido jūlija beigās vai augusta sākumā. To var novērot dažādos biotopos: pļavās, mežmalās, norās, kāpās, izcirtumos, ceļmalās, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles.[2] Kāpuri uz graudzālēm atrodami no jūnija līdz rudenim un pēc pārziemošanas līdz aprīlim, kad tie iekūņojas. Parastais sīksamtenis pārziemo kāpura stadijā. Kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm, piemēram, ar aitu auzenēm, smaržzālītēm, ciņusmilgām, skarenēm un sekstainēm.[2]

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • Povilas Ivinskis, Jonas Augustauskas. Lietuvos dieniniai drugiai. Kaunas: Lututė, 2004. ISBN 9955-575-41-7

Ārējās saites labot šo sadaļu