Parastā smaržzāle
Parastā smaržzāle (latīņu: Anthoxanthum odoratum) ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eiropā, vietām Ziemeļāfrikā un Vidusāzijā. Parastā smaržzāle ir sastopama ļoti bieži visā Latvijas teritorijā, kur dažāda lieluma grupas aug pļavās, atmatās, skrajos mežos un krūmājos.[1]
| Parastā smaržzāle Anthoxanthum odoratum (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Apakšdzimta | Pooideae |
| Ģints | Smaržzāles (Anthoxanthum) |
| Suga | Parastā smaržzāle (Anthoxanthum odoratum) |
 Parastā smaržzāle Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuParastā smaržzāle ir daudzgadīgs, 15—40 cm garš lakstaugs, kuram piemīt raksturīga, patīkama (kumarīna) smarža. Stiebrs ir stāvs, kails, vienkāršs vai zaro pie pamata, veidojot nelielu ceru. Visi stiebri ir vienkārši, savstarpēji tuvināti atiet no cera. Lapas ir plakanas, raupjas, 0,3—0,5 cm platas un īsas. Maksts gara. Lapas plātne pie pamata un maksts ir ar matiņiem. Mēlīte strupa, ap 0,2 cm īsa. Vārpskara šaura, pēc izziedēšanas izspūrusi (2—5 cm gara). Katrā vārpiņā ir 3 ziedi, no tiem tikai augšējais ir auglīgs. Vārpiņas ir plēksnes plēvjainas, apmatotas. Neauglīgajiem ziediem ir tikai ārējās zieda plēksnes, no tām atiet spirāliski akoti. Neauglīgā vidējā zieda akots pārsniedz vārpiņu, neauglīgā apakšējā — īsāks nekā vārpiņa. Noziedot vārpskara kļūst brūndzeltena. Auglis ir sīks grauds. Zied maijā, jūnijā.[1]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā smaržzāle.- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «parastā smaržzāle - Anthoxanthum odoratum L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-27.