Vikipēdija

Panspermija

hipotēze, kas apgalvo, ka dzīvība nav radusies uz Zemes, bet gan citur Visumā, un ir nonākusi uz Zemes

Panspermija (no grieķu πᾶν (pan) "viss" un σπέρμα (sperma) "sēkla") ir hipotēze, kas apgalvo, ka dzīvība nav radusies uz Zemes, bet gan citur Visumā,[1] un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu,[2] meteoroīdu,[3] asteroīdu vai komētu,[4] vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību.

Panspermijas hipotēze ierosina, ka tādi organismi kā baktērijas varētu tikt transportēti caur kosmosu uz planētām, tostarp Zemi, ar dažādu kosmisko ķermeņu palīdzību

Šīs hipotēzes pamatā ir pieņēmums, ka citviet Visumā ir apdzīvotas planētas, no kurām pēc sadursmēm ar citiem kosmiskiem ķermeņiem ir atdalījušās atlūzas, uz kurām ir mikroorganismi, kas spēj izdzīvot kosmosā (piemēram, konkrēta veida baktērijas vai augu sporas[5]).[6] Šīs dzīvības formas saturošās atlūzas starp Saules sistēmas ķermeņiem vai pat pa starpzvaigžņu telpu Galaktikā transportē meteoroīdi. Līdz ar to panspermijas pētījumi fokusējas nevis uz to, kā radās dzīvība, bet gan uz metodēm, kā dzīvība var izplatīties Visumā.[7][8][9]

Lai gan šo hipotēzi vēsturiski ir atbalstījuši vairāki zinātnieki, tostarp Svante Arrēniuss un Frānsiss Kriks,[1] tā ir plaši kritizēta, jo tā nepiedāvā izskaidrojumu tam, kā radās dzīvība, kā arī tā nav zinātniski notestējama. Taču, pateicoties tās ilgajai vēsturei un tās tematam, daudzi hipotēzi atbalsta arī mūsdienās, un tiek izstrādāti dažādi matemātiskie izskaidrojumi tam, kā dzīvība varētu dabiski migrēt visā Visumā.[10][11]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai, 1. daļa. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. 179. lpp. ISBN 978-9934-0-1884-8.
  2. ↑ Berera, Arjun (2017-12). "Space Dust Collisions as a Planetary Escape Mechanism" (en). Astrobiology 17 (12): 1274–1282. doi:10.1089/ast.2017.1662. ISSN 1531-1074.
  3. ↑ Chan, Queenie H. S.; Zolensky, Michael E.; Kebukawa, Yoko; Fries, Marc; Ito, Motoo; Steele, Andrew; Rahman, Zia; Nakato, Aiko et al. (2018-01-05). "Organic matter in extraterrestrial water-bearing salt crystals" (en). Science Advances 4 (1). doi:10.1126/sciadv.aao3521. ISSN 2375-2548.
  4. ↑ Wickramasinghe, Chandra (2011-01). "Bacterial morphologies supporting cometary panspermia: a reappraisal" (en). International Journal of Astrobiology 10 (1): 25–30. doi:10.1017/S1473550410000157. ISSN 1473-5504.
  5. ↑ Tepfer, David (2008-12). "The origin of life, panspermia and a proposal to seed the Universe" (en). Plant Science 175 (6): 756–760. doi:10.1016/j.plantsci.2008.08.007.
  6. ↑ Isaac Chotiner. «What If Life Did Not Originate on Earth?». The New Yorker (en-US), 2019-07-08. ISSN 0028-792X. Skatīts: 2024-05-19.
  7. ↑ Lisa Grossman. «All Life on Earth Could Have Come From Alien Zombies». Wired (en-US). ISSN 1059-1028. Skatīts: 2024-05-19.
  8. ↑ Bieri, Robert; Hoyle, Fred; Wickramasinghe, N. C. (1981). "Diseases from Space". The Antioch Review 39 (2): 35-49. doi:10.2307/4638446. ISSN 0003-5769.
  9. ↑ Janaki T. Wickramasinghe, Nalin C. Wickramasinghe, William M. Napier, Janaki Wickramasinghe, Chandra Wickramasinghe, William Napier. Comets and the origin of life. Hackensack, NJ : World Scientific, 2010. 137–154. lpp. ISBN 978-981-256-635-5.
  10. ↑ Burchell, M.J. (2004-04). "Panspermia today" (en). International Journal of Astrobiology 3 (2): 73–80. doi:10.1017/S1473550404002113. ISSN 1473-5504.
  11. ↑ Lingam, Manasvi; Loeb, Abraham (2017-06-27). "Enhanced interplanetary panspermia in the TRAPPIST-1 system" (en). Proceedings of the National Academy of Sciences 114 (26): 6689–6693. doi:10.1073/pnas.1703517114. ISSN 0027-8424. PMC PMC5495259. PMID 28611223.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Panspermija&oldid=4060754"