Pēteris Berģis
Pēteris Berģis (1882. gada 18. marts — 1942. gada 21. janvāris) bija latviešu jurists un politiķis.
| Pēteris Berģis | |
|---|---|
 | |
| Latvijas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1923. gada 27. janvāris — 1923. gada 27. jūnijs | |
| Prezidents | Jānis Čakste |
| Premjerministrs | Jānis Pauļuks |
| Priekštecis | Alberts Kviesis |
| Pēctecis | Alfrēds Birznieks |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1882. gada 18. martā Liezeres pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1942. gada 21. janvārī (59 gadu vecumā) Soļikamska,  Usoļlags, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
Demokrātiskais Centrs Radikāldemokrātiskā partija |
| Profesija | jurists |
| Augstskola |
Pēterburgas Politehniskais institūts Kazaņas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Liezeres pagasta "Eilātos".[1][2] Pabeidza Pēterburgas Politehnisko institūtu un 1916. gadā Kazaņas Universitāti.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada novembrī Berģis atgriezās Latvijā. 1920. gadā bija viens no Latvijas delegācijas locekļiem miera sarunās ar Padomju Krieviju, bet vēlāk darbojās kā Latvijas-Lietuvas robežas šķīrējtiesas loceklis. Demokrātiskais Centra biedrs, vēlāk pievienojās Radikāldemokrātiskajai partijai. 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā. Pauļuka ministru kabinetā ieņēma iekšlietu ministra amatu no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam. Latvijas Tautas bankas valdes priekšsēdētājs.
Strādāja par zvērinātu advokātu Rīgā. No 1927. gada līdz 1928. gadam Berģis bija žurnāla "Tautas Tiesības" redaktors. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā sarīkotajās "Tautas saeimas" vēlēšanās Berģis bija viens no kandidātiem Demokrātiskā bloka sarakstā, ko okupācijas varas iestādes neļāva iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā.[3]
1941. gada 14. jūnijā apcietināts un deportēts uz PSRS, kur 1942. gadā miris Usoļlaga nometnē Soļikamskā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. 1929». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 11. martā.
- ↑ R. Treijs. Latvijas valsts un tās vīri: Latvijas republikas valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940. R., 1998.
- ↑ Apcietinātā A.Ķeniņa liecība par viņa līdzdalību Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta organizēšanā (5.10.1940.) No: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.216, 481.-486.lpp.