Pēterhofa (krievu: Петергоф) ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā. Administratīvi ietilpst Sanktpēterburgas federālajā pilsētā. Par "Krievu Versaļu" dažkārt dēvētais Pēterhofas pils ansamblis ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pēterhofa
Pēterhofas pils
Pēterhofas pils
Karogs: Pēterhofa
Karogs
Ģerbonis: Pēterhofa
Ģerbonis
Location of Pēterhofa
Pēterhofa (Ļeņingradas apgabals)
Pēterhofa
Pēterhofa
Koordinātas: 59°52′54″N 29°54′43″E / 59.88167°N 29.91194°E / 59.88167; 29.91194Koordinātas: 59°52′54″N 29°54′43″E / 59.88167°N 29.91194°E / 59.88167; 29.91194
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Sanktpēterburga
Rajons Petrodvorecas rajons
Dibināta 1711
Pilsētas tiesības 1762
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 80 701
Laika josla MSK (UTC+4)
Mājaslapa http://mo-petergof.spb.ru/
Pēterhofa Vikikrātuvē

Pilsēta veidojusies ap Pētera I 1714. gadā iesākto piļu un parku ansambli, ko ķeizarienes Elizabetes valdīšanas laikā 1745.—1752. gadā pēc Rastrelli projekta pārbūvēja pēc Versaļas modeļa. Pakāpeniski izveidojās liels piļu, celtņu, parku un strūklaku ansamblis. Otrā pasaules kara laikā Pēterhofa no 1941. līdz 1944. gadam atradās vācu okupācijā. Pils komplekss karā smagi cieta, restaurācijas darbi turpinās arī mūsdienās. Vāciskā nosaukumā dēļ no 1944. līdz 1997. gadam pilsēta tika saukta par Petrodvorecu (krievu: Петродворец).

Pilsētā atrodas 1721. gadā kā cara juvelierizstrādājumu darbnīca dibinātā Petrodvorecas pulksteņu rūpnīca, kas ražo "Raketa" zīmola pulksteņus.

Kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Pēterhofā atrodas vairākas Sanktpēterburgas Universitātes fakultātes un pētniecības institūti.

Pēterhofā dzimuši četri no pieciem Krievijas pēdējā cara Nikolaja II bērniem. 19. gadsimta beigās Pēterhofā atradās mūziķa Antona Rubinšteina vasarnīca. Pēterhofa ir arī balerīnas Aleksandras Daņilovas (Александра Дионисьевна Данилова, 1903—1997), lielkņazes Anastasijas Mihailovnas (Анастасия Михайловна, 1860—1922), lielkņaza Mihaila Mihailovičs (Михаил Михайлович, 1861—1929), lielkņaza Mihaila Nikolajeviča (Михаил Николаевич, 1832—1909), liekņazes Olga Aleksandrovnas (Ольга Александровна, 1882—1960) un kņaza Romāna Romanova (Роман Петрович Романов, 1896—1978) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. Q126719912.