Pārdebergas kauja

Pārdebergas vai Perdebergas kauja ("Zirgu kalna kauja") bija liela kauja Otrā angļu—būru kara laikā. Tā notika netālu no Pārdebergas brasla Moderas upes krastā, Oranjē netālu no Kimberlijas.

Pārdebergas kauja
Daļa no Otrais būru karš
Datums 1900. gada 18.—27. februāris Vieta Pārdebergas brasls, Oranjes brīvvalsts 28°58′57″S 25°5′35″E Iznākums britu uzvara
Karotāji
Lielbritānija Kanāda	Oranje Transvāla
Komandieri un līderi
Frederiks Robertss Herberts Kičeners Canada Viljams Dilons Oters	Transvāla Piets Kronje Oranje Kristiāns de Vets
Spēks
15 000 vīru	7 000 vīru
Zaudējumi
348 nogalināti 942 ievainoti	350 nogalināti un ievainoti 4019 sagūstīti

Lords Metuens 1899. gada novembrī virzījās pa dzelzceļa līniju uz augšu ar mērķi atbrīvot aplenkto Kimberlijas pilsētu (un Mafekingas pilsētu, kas arī atradās aplenkumā). Šajā frontē notika kaujas pie Graspanas, Belmontas, Moderas upes, pirms virzība tika apturēta uz diviem mēnešiem pēc britu sakāves Magersfonteinas kaujā. 1900. gada februārī feldmaršals Lords Robertss personīgi pārņēma ievērojami pastiprināta britu karaspēka veiktas ofensīvas vadību.

Sekas un piemiņa

Būru karš bija pirmā reize, kad Kanādas armija tika izvietota ārzemēs. Kanādas Karaliskā kājnieku pulka (Royal Canadian Regiment of Infantry) Toronto rota pievienojās Kvīnslendas kalnu kājniekiem, lai janvārī izdzītu būru komandosus no Sanisaidas un Belmontas, Rietumkāpā.

Diviem britu karavīriem tika piešķirti Viktorijas krusti pēc nāves:

• Alfrēds Atkinsons, Jorkšīras pulks, 1900. gada 18. februāris.
• Frensiss Pārsons, Eseksas pulks, 1900. gada 18. februāris.