Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)

Šis raksts ir par 1216. gada karagājienu uz Sontaganu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sontaganu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.


1216. gada otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu notika 1215./1216. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās viņu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis. Karagājiens notika pa aizsalušo jūras krastu. Krusta karotāji deviņas dienas aplenca Sontaganas pili, līdz ridalieši apsolīja pieņemt kristības sakramentu līdz ar visiem kristietības pienākumiem. Pēc nedaudzām atpūtas dienām viņi devās karagājienā uz Sāmsalu, kur sapulcējās pie kādas no pilīm, cīnījās ar tiem, kas bija pilī, dažus ievainoja un nogalināja, bet ārkārtīgi stingrā sala dēļ nemēģināja ieņemt pašu pili [1].

Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu
Daļa no Livonijas krusta kariem
Ancient Estonian counties.png
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens notika no Rīgas pa jūras ledu uz Sontaganu (kartē - Piejūras zemes LÄÄNEMAA dienvidu daļa), vēlāk pret Sāmsalas (SAAREMAA) iedzīvotājiem.
Datums1216. gada sākums
Vieta
Iznākums ridalieši apsolīja pieņemt katoļu ticību
Karotāji
Ridalas un Sāmsalas karavīri Rīgas krustneši,
līvu un letu karavīri,
Zobenbrāļu ordenis
Komandieri un līderi
grāfs Borhards (vācu krustnešiem)

Pavasarī igauņi kopā ar Polockas kņazu Vladimiru gatavojās atriebības karagājienam, lai atkal nosprostotu Daugavas ieteci jūrā un mēģinātu ieņemt Rīgu. Kņaza Vladimira pēkšņās nāves dēļ šis atbildes karagājiens izjuka. Sāmsalieši palu laikā devās augšup pa Salacas upi un izlaupīja letu ciemus ap Burtnieku ezeru.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot