Oskars Šindlers (vācu: Oskar Schindler, dzimis 1908. gada 28. aprīlī, miris 1974. gada 9. oktobrī) bija Morāvijā dzimis vācu uzņēmējs, kurš holokausta laikā izglāba no nāves vairāk nekā 1100 ebrejus, nodarbinādams tos savās rūpnīcās Krakovā un Brnenecā Morāvijā.

Oskars Šindlers
Oskar Schindler
Oskars Šindlers
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 28. aprīlī
Valsts karogs: Austroungārija Svitavi, Austroungārija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1974. gada 9. oktobrī (66 gadi)
Valsts karogs: Vācija Hildesheima, Lejassaksija, Vācija
Tautība vācietis
Nodarbošanās uzņēmējs

Dzimis 1908. gadā Sudetu vāciešu ģimenē. Pirms kara vairākkārt neveiksmīgi centās sākt uzņēmējdarbību. 1935. gadā iestājās no Čehoslovākijas separātiskajā Sudetu vācu partijā. 1938. gada jūlijā kā spiegs ieslodzīts Čehoslovākijas cietumā, bet pēc Minhenes vienošanās atbrīvots. 1939. gadā Šindlers iestājās NSDAP.

Pēc Vācijas iebrukuma Polijā ieguva īpašumā pamestu emaljas rūpnīcu Krakovā. Rūpnīcā Šindlers sāka nodarbināt ebreju strādniekus. Iespējams, iesākumā Šindlers tos nodarbināja ekonomisku apsvērumu dēļ (tiem varēja maksāt zemākas algas). Tomēr vēlāk, redzēdams vācu varas iestāžu politiku, Šindlers, izmantojot pazīšanos SS struktūrās, "pieņēma darbā" ebrejus bez ekonomiska pamatojuma, arī bērnus. Kad fronte tuvojās Krakovai, Šindleram izdevās evakuēt darbiniekus uz Brnenecas rūpnīcu Morāvijā. Kad viņam izdevās uzzināt, ka ebreju strādnieki būs jānodod varas iestādēm, ja tie tieši nepiedalās kara rūpniecībā, Šindleram izdevās noorganizēt rūpnīcā kara tehnikas ražošanu.

Pēc kara Šindlers Vācijā atkal vairākkārt neveiksmīgi centās uzsākt uzņēmējdarbību. Miris 1974. gadā trūcīgos apstākļos. Apglabāts Jeruzalemē.

Pēc Šindlera dzīves motīviem uzņemta 1993. gadā septiņas Amerikas Kinoakadēmijas balvas saņēmusī Stīvena Spīlberga filma "Šindlera saraksts".

Ārējās saites labot šo sadaļu