Ola

no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem
(Pāradresēts no Oliņa)
Šis raksts ir par olšūnu. Par pārtikas produktu skatīt rakstu ola (pārtika).
Šis raksts ir par olšūnu. Par upi skatīt rakstu Oļa.

Ola (latīņu: ovum) ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem. Putnu un rāpuļu olas sastāv no aizsargājošas čaumalas, olas baltuma (albumīna) un olas dzeltenuma (vitellus), kas ietvertas dažāda biezuma membrānās. Olas no organisma izvada ne tikai putni un rāpuļi, bet arī abinieki, kukaiņi, gliemji, tārpi un pat zīdītāji (kloākaiņi). Cilvēki uzturā izmanto dažu putnu olas, piemēram, vistu, strausu, paipalu olas.

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas
 
Shematiska vistas olas uzbūve šķērsgriezumā:
  • 1 – čaumala
  • 2 – ārējais zemčaumalas apvalks
  • 3 – iekšējais zemčaumalas apvalks
  • 4 – olbaltuma saite, halaza
  • 5 – ārējais olbaltums
  • 6 – olbaltums
  • 7 – dzeltenuma apvalks
  • 8 – olas dzeltenums
  • 9 – dīgļa disks
  • 10 – tumšais olas dzeltenums
  • 11 – gaišais olas dzeltenums
  • 12 – baltumapvalks
  • 13 – olbaltuma saite, halaza
  • 14 – gaisa kamera
  • 15 – kutikula

Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.

Vislielākās putnu olas ir strausam, olas masa sasniedz 1400 gramus. Ginesa rekordu grāmatā kā vislielākā ola ir iekļauta 2008. gadā izdētā strausa ola Zviedrijā. Tās masa bija 2589 grami.[1] Vismazākās olas ir kolibri, to masa ir 0,5 grami.

Olas dzeltenums

labot šo sadaļu

Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.

Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības laikā.

Rāpuļu olas

labot šo sadaļu

Rāpuļu olas pēc uzbūves ir līdzīgas putnu olām. Sākumā to čaumalas ir baltas, bet vēlāk to krāsa mainās. Rāpuļu olas ir klātas ar ādainu apvalku, kas neļauj olai izžūt, bet ļauj tajā iekļūt gaisam. Rāpuļi olas dēj uz sauszemes, kur tās arī attīstās. Daļa rāpuļu, piemēram, krokodili, olas pēc izdēšanas sargā. Daļai rāpuļu olu attīstība notiek mātes organismā, un tikai olas izvadīšanas laikā no mātes organisma pāršķeļas tās apvalks un no olas izlien jaunais rāpulis.

  1. «Largest egg from a bird (living, specimen)» (angļu). Guinness World Records. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu