Olafs Luiga

igauņu cīkstonis un svarcēlājs

Olafs Luiga (igauņu: Olaf Luiga}; dzimis 1908. gada 23. augustā, miris 1939. gada 5. jūlijā) bija Igaunijas cīkstonis, 1933. gada Eiropas grieķu-romiešu cīņas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs, un svarcēlājs, 1928. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.[1]

Olafs Luiga
Olaf Luiga
Personas dati
Dzimis 1908. gada 23. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Omska, Akmoļinskas apgabals, Stepes ģenerālguberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1939. gada 5. jūlijā (30 gadu vecumā)
Valsts karogs: Igaunija Tartu, Igaunija
Tautība igaunis
Augums 178 cm
Svars 85 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Sporta veids cīņas sports un svarcelšana
Klubs Tallinna Kalev
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1928, svarcelšana)
Labākais sasniegums 11. vieta

Biogrāfija labot šo sadaļu

1932. gadā beidzis Valsts rūpniecības skolas (igauņu: Riigi Tööstuskooli) mehānikas nodaļu. Nodarboties ar sportu sācis 1924. gadā sporta biedrībā "Kalev" un Valtera Palma boksa kursos.

Svarcelšanas karjera labot šo sadaļu

1927. gadā Luiga kļuva par Igaunijas čempionu vidējā svarā (līdz 82,5 kg), trīscīņā (raušana un grūšana ar vienu roku, grūšana ar abām rokām) paceļot 297,5 kg. Nākamajā gadā savu titulu viņš aizstāvēja, kopsummā sasniedzot 315 kg.[2] Amsterdamas olimpiskajās spēlēs Luiga pacēla 305 kg (80 + 95 + 130).[3] Pēc Olimpiskajām spēlēm viņš palielināja savu svaru un sacensībās piedalījās smagā svara kategorijā (virs 82,5 kg).[4] Vidējā svarā Luiga uzstādīja 8 Igaunijas rekordus.[1]

No 1929. līdz 1935. gadam Igaunijas meistaru svarcelšanā izcīnīja sacenšoties pieccīņā (raušana un grūšana ar vienu roku, spiešana, raušana un grūšana ar abām rokām). Luiga izcīnīja Igaunijas čempiona titulu 1929. gadā, paceļot pieccīņā 490 kg, 1930. gadā — 502,5 kg un 1931. gadā — 515 kg.[4] 1929. gadā viņš ieguva 5.vietu Eiropas čempionātā trīscīņā paceļot 325 kg (90 + 95 + 140).[1]

Cīkstoņa karjera labot šo sadaļu

1930. un 1931. gadā Luiga startēja smagajā svarā, pēc tam pussmagajā. 1930. gadā viņš bija spēcīgākais smagā svara cīkstonis Igaunijā.[5] Igaunijas čempionātā gan grieķu-romiešu cīņā (februārī), gan brīvajā cīņā (decembrī), tāpat kā 1929. gada brīvās cīņas čempionātā, viņš guva uzvaru pār Kristjanu Trosmani.[6] Gada nogalē starpvalstu mačā ar Somiju Luiga bija starp tiem nedaudzajiem igauņiem, kas savas cīņas uzvarēja. Igaunijas smagatlēti zaudēja ar 6:22.[7]

1931. gada martā Igaunijas čempionātā grieķu-romiešu cīņā Luiga pirmo reizi zaudēja Trosmanim.[6] 1932. gadā viņš kļuva par Igaunijas grieķu-romiešu cīņas čempionu pussmagajā svarā.[8] Aprīļa vidū Tallinā Luiga, pieveicot Bietagu, palīdzēja Igaunijai valstsvienību sacensībās grieķu-romiešu cīņā uzvarēt Latviju ar rezultātu 5:2.[9] Uzvaras Latvijai guva Alberts Zvejnieks un Kārlis Vilciņš.

1933. gadā Luiga kļuva par Igaunijas čempionu grieķu-romiešu cīņā[8] un piedalījās Eiropas čempionātā Helsinkos. Pirmajās divās cīņās viņš uzvarēja somu Veine Kokinenu un ungāru Jožefu Tarāņi, bet trešajā zaudēja zviedram Rūdolfam Svensonam un ieguva bronzas medaļu.[10]

1936. gadā bija paredzēts arī Luigu sūtīt uz Berlīnes olimpiskajām spēlēm. Bet slimības dēļ viņš nevarēja trenēties ar pilnu atdevi. Pēc trim gadiem viņš nomira no vēža.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 «LUIGA, OLAF» (igauņu). ESBL. 2010-12-31. Skatīts: 2018-10-23.
  2. Lembit Koik. 100 aastat Eesti raskejõustikku (1888–1988) (igauņu). Tallinn : Eesti Entsüklopeediakirjastus, 1996. 388. lpp.
  3. Koik 1996, 332. lpp.
  4. 4,0 4,1 Koik 1996, 340. lpp.
  5. Koik 1996, 324. lpp.
  6. 6,0 6,1 Koik 1996, 177.-178. lpp.
  7. Koik 1996, 130.-131. lpp.
  8. 8,0 8,1 Koik 1996, 323. lpp.
  9. Koik 1996, 327. lpp.
  10. Koik 1996, 133. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu