Ohaio (štats)
Ohaio (angļu: Ohio) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā. Ohaio administratīvais centrs ir Kolumbusa, kopš 2019. gada janvāra štata gubernators ir Maiks Devains.
| Ohaio | |||
| Ohio | |||
| — ASV štats — | |||
 |
|||
|
|||
| Neformālais nosaukums: The Buckeye State; The Mother of Presidents; Birthplace of Aviation; The Heart of It All | |||
| Devīze: With God, all things are possible ("Ar Dievu visas lietas ir iespējamas) | |||
 Ohaio atrašanās vieta ASV
|
|||
| Pārvaldes centrs | Kolumbusa | ||
|---|---|---|---|
| Lielākā pilsēta | Klīvlenda | ||
| Valsts |  ASV
| ||
| Dibināts | 1803. gada 1. martā (17. ASV pavalsts) | ||
| Administrācija | |||
| - Gubernators | Maiks Devains | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 116 096 km² | ||
| - Sauszeme | 105 996 km² | ||
| - Ūdens | 10 100 km² 8.7% | ||
| Augstākais punkts | Kempbela paugurs, 472 m | ||
| Iedzīvotāji (2021. gadā) | |||
| - Kopā | 11 780 017 | ||
| - Blīvums | 101,5/km² | ||
| - Rasu sastāvs | baltie — 86,27% melnie — 12,66% |
||
| - Reliģijas | protestanti — 61% katoļi — 24% nereliģiozi — 8% |
||
| Laika josla | UTC (UTC-5) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | UTC (UTC-4) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Ohaio Vikikrātuvē
| |||
- Šis raksts ir par ASV štatu. Par citām jēdziena Ohaio nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ohaio robežojas ar Kanādu, Indiānas, Kentuki, Mičiganas, Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas štatiem, kā arī ar vienu no Lielajiem ezeriem — Ēri ezeru.
Vēsture
labot šo sadaļuPirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja indiāņi. Ohaio upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka Adenas kultūra (Adena culture). To nomainīja Hopvelas kultūra (Hopewell culture; no apmēram 100. līdz 400. gadam).
Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās kažokādu tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā Bebru karā (Beaver Wars), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina irokēzi, un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā franči Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. 1753. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr Franču un indiāņu karā teritoriju ieguva briti. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.
ASV Neatkarības kara laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. 1788. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (Marietta). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie Ziemeļrietumu indiāņu kara (1785 — 1795), kurā teritoriju sagrāba ASV. 1803. gada 1. martā Ohaio kļuva par 17. ASV pavalsti.
1835. gadā teritoriāls disputs ar Mičiganu gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. 1912. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots 1932., 1952., 1972. un 1992. gadā.
Lielākās pilsētas
labot šo sadaļu| Vieta | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits[1] |
|---|---|---|
| 1 | Kolumbusa | 905 748 |
| 2 | Klīvlenda | 372 624 |
| 3 | Sinsinati | 309 317 |
| 4 | Tolīdo | 270 871 |
| 5 | Akrona | 190 469 |
| 6 | Deitona | 137 644 |
| 7 | Parma | 81 146 |
| 8 | Kantona | 70 872 |
| 9 | Loreina | 65 211 |
| 10 | Hamiltona | 62 082 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «U.S. Census Bureau QuickFacts». Skatīts: 17.03.2022.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ohaio.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |