Ogove
Ogove (arī Ogoue, franču: Ogooué vai Ogowe) ir galvenā Gabonas upe Āfrikas vidusrietumos un ceturtā lielākā upe Āfrikā pēc caurplūdes apjoma, atpaliekot tikai no Kongo, Nigēras un Zambezi, apmēram 1200 km gara. Tās baseins novada gandrīz visas Gabonas valsts iekšējos ūdeņus, un dažas pietekas iesniedzas Kongo Republikā, Kamerūnā un Ekvatoriālajā Gvinejā.[2]
Ogove | |
---|---|
Izteka | Kenge ( Kongo Republika) 3°01′40″S 13°43′19″E / 3.02778°S 13.72194°E |
Ieteka | Atlantijas okeāns, Gvinejas līcis 0°57′40″S 8°50′52″E / 0.96111°S 8.84778°EKoordinātas: 0°57′40″S 8°50′52″E / 0.96111°S 8.84778°E |
Baseina valstis | Gabona, Kongo Republika, Kamerūna, Ekvatoriālā Gvineja[1] |
Caurteces valstis | Gabona, Kongo Republika |
Garums | 1200 km |
Vidējā caurtece | 4706 m³/s |
Baseina platība | 223 858 km² |
Galvenās pietekas | Ivinda |
Ogove Vikikrātuvē |
Tecējums
labot šo sadaļuOgoves upe aizsākas Batekes plato ziemeļrietumos, netālu no Kenges Kongo Republikā.[2] Tā tek uz ziemeļrietumiem un nonāk Gabonā netālu no Bumango. Netālu no Molongo atrodas Pubaras ūdenskritums. No Lastūrsvilas līdz Ndžolei Ogove nav kuģojama krāču dēļ. No Ndžoles tā virzās uz rietumiem un ieplūst Gvinejas līcī netālu no Ozuri, uz dienvidiem no Portžantilas. Delta ir diezgan liela, apmēram 100 km gara un 100 km plata.
Baseins
labot šo sadaļuOgoves baseins aizņem aptuveni 224 000 km², no kuriem 173 000 km² jeb 73% atrodas Gabonā. Tas lielākoties sastāv no neskartiem lietus mežiem (75%) ar dažiem savannu zālājiem (22%),[1] kur gada vidū ir ilga sausā sezona. Tikai 2% aizņem zemkopībā izmantojamas zemes.[3] Upē ir liela bioloģiskā daudzveidība, piemēram, upē sastopamas visas trīs Āfrikas krokodilu sugas, ieskaitot Nīlas krokodilu.
Ekonomika
labot šo sadaļuOgove ir kuģojama no Ndžoles līdz okeānam. To izmanto koku pludināšanai uz Portžantilas ostu.
Ogoves baseins ietver vairākus dabas aizsardzības objektus, ieskaitot Lopas nacionālo parku un Ogoves baseina vidusdaļu kā Rāmsaras konvencijas aizsargātu mitrāju.[4]
Sateces baseina vidējais iedzīvotāju blīvums ir 4 cilvēki uz km². Starp pilsētām gar upi ir Ajema, Adane, Loanda, Lambarene, Ndžole, Bove, Kankana, Molongo, Mbungu-Mbaduma, Ndoro, Lastūrsvila, Moanda un Fransvila Gabonā, un Zanaga Kongo Republikā.
Pirmais Eiropas pētnieks, kurš izsekoja upi līdz tās iztekai, bija Pjērs Savornjāns de Braza, kurš šajā apgabalā ceļoja 1870. gados.[2][5]
Pietekas
labot šo sadaļuOgoves upe saņem daudzu pieteku ūdeni, tai skaitā:
- Abanga
- Dilo
- Ijinda, vislielākā pieteka
- Letili
- Lasio
- Lebombi
- Lekabi
- Lekedi
- Lekoni
- Letili
- Leju
- Lolo
- Ngolo
- Nguņje
- Nke
- Ofuje
- Okano
- Mpasa
- Sebe
- Vaņji
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Pirogas Fransvilā upes augštecē ap 1900. gadu
-
Ogove pie Talagugas, ap 1900. gadu izdota pastkarte
-
Plosti pie Lambarenes ap 2006. gadu
-
Sambas rumba Nguņjes provincē zema ūdens laikā
-
Lastūrsvilas krāces upes augštecē ap 1900. gadu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Watersheds of the World. Water Resources eAtlas
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Natural Wonders of the World. United States of America : Reader's Digest Association, Inc. 1980. 275. lpp. ISBN 0-89577-087-3.
- ↑ Watersheds of the World: Africa - Ogooue Watershed
- ↑ «Ramsar sites: Bas Ogooue». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 20. jūnijā.
- ↑ Harvard Magazine: Pierre Savorgnan de Brazza
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ogove.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)