Ofenbergi

Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").
Ofenbergu dzimtmuiža Iļģos (Illien).

Ofenbergi (vācu: von Offenberg) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16. gadsimtā un 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vēlāk dzimta izplatījās arī Krievijā. 1862. gadā Krievijas valdība Ofenbergiem piešķīra baronu titulu.

VēstureLabot

Ofenbergu dzimtas Baltijas atzars cēlies no Ofenburgas Lorenca, kuru Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms (1498–1568) 1540. gadā iecēla par Kokneses pils pārvaldnieku un Turaidas un Krimuldas fogtu, 1569. gadā viņš kā Livonijas hercogistes pārstāvis piedalījās Ļubļinas ūnijas parakstīšanā. Savukārt Livonijas kara laikā 1571. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Maksimiliāns II Hābsburgs iecēla Štīrijas vietvaldi Ofenburgas Jonasu (Jonas von Offenberg) par savu sūtni Krievijas caristē. Viņu pēcnācējs Lorencs no Ofenburgas († 1625) apprecējās ar Barbaru no Rozeniem, kura mazdēls Heinrihs Kristiāns (1696–1781) kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes galminieku (Landhofmeister). Pēc laulībām ar Frīderiki Dēnhofu (Dönhoff) viņš ieguva savā īpašumā Saraiķu un Iļģu (Illien) muižu, kas kļuva par vienu no Ofenbergu dzimtmuižām.

Viņa brāļi Frīdrihs Kārlis Nikolajs Ofenbergs (Фёдор Петрович Оффенберг, 1789–1856) un Emerihs Johans Ofenbergs (Иван Петрович Оффенберг, 1791–1870) pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai kļuva par Krievijas karaspēka ģenerāļiem. Heinrihs Pēteris Frīdrihs Ofenbergs (1821–1888) no 1872. līdz 1875. gadam bija Krievijas impērijas sūtnis ASV. Valdemārs Kristiāns Ofenbergs (Оффенберг, Владимир Христианович, 1856—1927) bija Krievijas impērijas kuģubūves korpusa ģenerālleitnants.

LiteratūraLabot

  • Князь Пётр Долгоруков. Российская родословная книга. — С.-Петербург: Типография III Отделения Сов Е. И. В. Канцелярии, 1856. — Т. 3. — С. 377.