Oboja (franču: hautbois — 'skaņais koks') ir koka pūšaminstruments. Tas pieder pie dubultmēlīšu instrumentu saimes, jo skaņa tiek radīta, ievibrējot no bambusniedres pagatavotu iemuti, ko sauc par mēlīti. No mēlītes lielā mērā ir atkarīgs instrumenta skanējums. Profesionāli obojisti mēlītes gatavo paši.

Oboja
Modernā oboja ar mēlīti.
Klasifikācija Koka pūšamais instruments
Hornbostela—Zaksa klasifikācija 422.112-71
Spēlēšanas diapazons
Citi saistīti instrumenti
Obojas mēlīte.

Lai gan obojas ziedu laiki bija baroks, pateicoties īpatnējajam skaņas tembram, tā ir sastopama arī džezā (piemēram, Cannonball Adderley Quintet), rokmūzikā (King Crimson albums Red) un popmūzikā. Tomēr lielākoties oboja tiek izmantota akadēmiskajā mūzikā kā solo, ansambļa vai orķestra instruments. Tāpat arī tiek izmantoti obojai radniecīgie instrumenti: angļu rags un oboe d'amore.

Oboja tiek uzskatīta par visgrūtāk apgūstamo pūšaminstrumentu. Tās diapazons ir no mazās oktāvas sibemol līdz trešās oktāvas sol (augšējā robeža lielā mērā ir atkarīga no izpildītāja meistarības).

Visu laiku slavenākais obojists ir Heincs Holigers (Heinz Holliger).[1][2] Latvijā pazīstamākie no pašreiz aktīvajiem obojistiem ir Normunds Šnē, Pēteris Endzelis, Egils Upatnieks, Mārtiņš Zālīte, Uldis Urbāns, Māris Kuģis, Kristīne Kupča, Dainis Cimermanis, Jana Zeļenska, Anastasija Hotuļova, Daumants Kalniņš, Elīna Kuduma, Katrīna Švalbe, Renāte Lodziņa, Mārtiņš Dovmanis.

Ārējās saites

labot šo sadaļu