Noras samtenis (Lasiommata maera) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga. Noras samtenim ir ļoti plašs izplatības areāls, aptverot lielāko daļu Eiropas, Āzijas rietumus un Ziemeļāfriku.[1] Tas sastopams, sākot ar Eiropas rietumiem, un virzienā uz austrumiem turpinās līdz Sibīrijas rietumiem un Tjanšanam. Noras samtenis Eiropā nav sastopams Britu salās, Nīderlandē un Vidusjūras salās.[2][3]

Noras samtenis
Lasiommata maera (Linnaeus, 1758)
Noras samtenis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
DzimtaRaibeņu dzimta (Nymphalidae)
ApakšdzimtaSamteņu apakšdzimta (Satyrinae)
CiltsPalmu samteņu cilts (Elymniini)
ĢintsNoras samteņi (Lasiommata)
SugaNoras samtenis (L. maera)
Noras samtenis Vikikrātuvē

Noras samtenis Latvijā sastopams bieži, visā teritorijā. To var novērot mežmalās, norās, gar ceļiem, akmeņiem bagātās vietās.[4][5]

 
Mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi

Noras samtenis ir vidēji liels dienas tauriņš, kura spārnu plētums ir 42—53 mm.[5] Mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi. Spārni no virspuses ir brūni vai pelēkbrūni, kas rotāti ar gredzenveida actiņām. Uz priekšspārniem ir pa vienai lielai acij ar diviem baltiem punktiem centrā, bet uz aizmugurējiem spārniem vairākas mazākas actiņas, kas rindojas gar spārna malu. Actiņas ir melnas ar baltu punktu centrā, bet apkārt tām ir sarkanīgi oranžs gredzens. Priekšspārni reizēm zem dekoratīvās actiņas var būt ar oranžīgu toni. No apakšpuses priekšspārni ir brūni, kuru galos ir viena liela acs. Aizmugurējie spārni no apakšas ir pelēki, kuriem centrālajā daļā ir divas viļņveida šķērslīnijas, bet gar spārna malu rinda ar melni-pelēkām gredzenveida actiņām. Ārējais gredzens ir viegli dzeltenīgs.[5]

 
Tēviņš

Noras samteņi mājo skrajos, akmeņainos mežos ar sausām pļaviņām un laucītēm. Atkarībā no izplatības reģiona tie mājo līdz 3700 metriem virs jūras līmeņa.[2] Abu dzimumu tauriņi barojas ar dažādu ziedu nektāru. To lidojums ir ātrs.[2] Noras samteņus lidojam var novērot no jūnija līdz augustam. Siltās dienās tēviņi lido, meklējot mātītes, vai tie ieņem saulainu novērošanas laukumiņu uz kāda akmens vai krūma pacēluma galā. Laukumiņu tēviņš aizstāv no citiem tēviņiem.[5] Vasaras beigās izšķiļas kāpuri, kas barojas ar dažādām graudzālēm. Iecienītākie ir ūdenszāles, smilgas, ciņusmilgas, zemzālītes, meduszāles, ciesas, vilkakūlas, mieži un citas graudzāles.[2] Noras samtenis pārziemo kāpura stadijā.[4]

  • Povilas Ivinskis, Jonas Augustauskas. Lietuvos dieniniai drugiai. Kaunas: Lututė, 2004. ISBN 9955-575-41-7

Ārējās saites

labot šo sadaļu