Nikolajs Stenons
Nikolajs Stenons jeb Nīlss Stensens (latīņu: Nicolaus Stenonis, dāņu: Niels Stensen; dzimis 1638. gada 1. janvārī, miris 1686. gada 5. decembrī) bija dāņu katoļu bīskaps un zinātnieks.
| ||||||||||||
Devis ieguldījumu anatomijā (muskuļu darbības izskaidrošana), paleontoloģijā (izvirzījis idejas par fosilijām), ģeoloģijā (modernās stratigrāfijas pamatlicējs), kristalogrāfijā. Pazīstamākais darbs De solido intra solidum naturaliter contento dissertationis prodromus, 1669.
Dzimis Kopenhāgenā un studēja medicīnu Kopenhāgenas universitātē. Turpmākās dzīves laikā uzturējies dažādās Eiropas pilsētās Nīderlandē, Francijā, Itālijā un Vācijā. Dzīvodams Itālijā, pievērsās katolismam, un sāka interesēties vairāk par teoloģiju, nekā zinātni. Aktīvs kontrreformācijas darbinieks Ziemeļvācijā. Miris Šverīnē. 1938. gadā sākts kanonizācijas process. 1988. gadā beatificēts. Stenona vārdā nosaukti krāteri uz Marsa un Mēness.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Stenons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Par Stenonu (dāniski)