Nikolajs Raudseps
Nikolajs Raudseps (1848—1920) bija igauņu cilmes latviešu tālbraucēju kapteinis, jūrskolotājs, ilggadīgs Ainažu jūrskolas vadītājs un viens no pirmajiem latviešu polārpētniekiem.
| ||||||||||||||||||
Arī viņa jaunākais brālis Jegors Raudseps bija tālbraucēju kapteinis un Ainažu jūrskolas skolotājs.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Nikolajs Raudseps dzimis 1848. gada 20. septembrī Vecsalacas pagasta Mačparu mājās, zemnieka ģimenē.[1] Beidzis vietējo pagasta skolu un jau 18 gadu vecumā sācis iet jūrā.
Pēc Ainažu jūrskolas izveides par tās vadītāju un vienīgo pasniedzēju kļuva Kristiāns Dāls. Pieaugot studentu skaitam jūrskolā, 1870. gadā kā Kr. Dāla palīgs tika uzaicināts Nikolajs Raudseps, kurš pats vēl tobrīd mācījās jūrskolā. Jūrskolu pabeidzis 1875. gadā, iegūstot tālbraucēja kapteiņa diplomu. Turpmākos gadus abi bija galvenie latviešu jūrnieku izglītotāji. Kopā ar Kr. Dālu izstrādājis jūrskolas darba metodiku un pilnveidojis mācību programmu.
1888. gadā strādājis par kapteini Kaspijas jūrā.[2]
Pēc Kr. Dāla uzaicināšanas par Liepājas jūrskolas vadītāju 1893. gadā, Ainažu jūrskolas vadību pārņēma Nikolajs Raudseps. Bijis šajā amatā līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam un jūrskolas evakuācijai uz Krieviju.
Apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni, Sv. Annas ordeni un Aleksandra III sudraba medaļu. Iecelts par Krievijas valsts padomnieku.
Arktiskā ekspedīcija labot šo sadaļu
1876. gadā bagātu Sibīrijas tirgotāju grupa vēlējās atklāt tiešu kuģu satiksmi ar Eiropu pa Obas upi un Ziemeļu Ledus okeānu. Pēc Kr. Valdemāra ieteikuma šī projekta realizācija tiek uzticēta Kr. Dālam un N. Raudsepam.
Tajā pašā gadā abi devās uz Toboļsku un devās pa Obas upi uz leju, pētot tās gultni. Tika noskaidrots, ka upe tiešām ir piemērota kuģošanai. 1877. gadā Vācijā tika nopirkts tvaikonis Luisa un tam tika sastādīta pamatā latviešu jūrnieku apkalpe ar kapteini Jāni Kurseinu. Kr. Dāls un N. Raudseps devās līdzi kā noverotāji. Brauciens sākas Lībekā un caur Hallu un Trumsi, šķērsojot Ziemeļu ledus okeānu un cīnoties ar klīstošiem lediem, tika sasniegta Obas grīva un 8. septembrī kuģis veiksmīgi piestāja Toboļskā. Tādējādi šis latviešu jūrnieku veikums ir pirmā reize, kad kuģis no Eiropas sasniedza Sibīrijas iekšzemi.[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Jūrnieku mājas IV
- ↑ Latvijas jūrniecības vēsture, Rīga, 1998, 116 lpp.
- ↑ Latvijas Vēstnesis Nr. 107 (20.11.1920)
- ↑ Brīvā Zeme Nr. 159 (19.07.1939)