Nikolajs Raudseps (1848—1920) bija igauņu cilmes latviešu tālbraucēju kapteinis, jūrskolotājs, ilggadīgs Ainažu jūrskolas vadītājs un viens no pirmajiem latviešu polārpētniekiem.

Nikolajs Raudseps
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 20. septembrī
Mačpari, Vecsalacas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Ainažu pagasts Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1920. gada 13. septembrī (71 gads)
Luga, Krievijas SFPR
Tautība latvietis
Nodarbošanās jūrnieks, kuģu kapteinis, skolotājs
Darbības gadi 1870—1920
Brāļi Jegors Raudseps
Bērni Nikolajs

Arī viņa jaunākais brālis Jegors Raudseps bija tālbraucēju kapteinis un Ainažu jūrskolas skolotājs.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Nikolajs Raudseps dzimis 1848. gada 20. septembrī Vecsalacas pagasta Mačparu mājās, zemnieka ģimenē.[1] Beidzis vietējo pagasta skolu un jau 18 gadu vecumā sācis iet jūrā.

Pēc Ainažu jūrskolas izveides par tās vadītāju un vienīgo pasniedzēju kļuva Kristiāns Dāls. Pieaugot studentu skaitam jūrskolā, 1870. gadā kā Kr. Dāla palīgs tika uzaicināts Nikolajs Raudseps, kurš pats vēl tobrīd mācījās jūrskolā. Jūrskolu pabeidzis 1875. gadā, iegūstot tālbraucēja kapteiņa diplomu. Turpmākos gadus abi bija galvenie latviešu jūrnieku izglītotāji. Kopā ar Kr. Dālu izstrādājis jūrskolas darba metodiku un pilnveidojis mācību programmu.

1888. gadā strādājis par kapteini Kaspijas jūrā.[2]

Pēc Kr. Dāla uzaicināšanas par Liepājas jūrskolas vadītāju 1893. gadā, Ainažu jūrskolas vadību pārņēma Nikolajs Raudseps. Bijis šajā amatā līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam un jūrskolas evakuācijai uz Krieviju.

Apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni, Sv. Annas ordeni un Aleksandra III sudraba medaļu. Iecelts par Krievijas valsts padomnieku.

Miris 1920. gada 13. septembrī Lugā, Krievijā.[3]

Arktiskā ekspedīcija

labot šo sadaļu

1876. gadā bagātu Sibīrijas tirgotāju grupa vēlējās atklāt tiešu kuģu satiksmi ar Eiropu pa Obas upi un Ziemeļu Ledus okeānu. Pēc Kr. Valdemāra ieteikuma šī projekta realizācija tiek uzticēta Kr. Dālam un N. Raudsepam.

Tajā pašā gadā abi devās uz Toboļsku un devās pa Obas upi uz leju, pētot tās gultni. Tika noskaidrots, ka upe tiešām ir piemērota kuģošanai. 1877. gadā Vācijā tika nopirkts tvaikonis Luisa un tam tika sastādīta pamatā latviešu jūrnieku apkalpe ar kapteini Jāni Kurseinu. Kr. Dāls un N. Raudseps devās līdzi kā noverotāji. Brauciens sākas Lībekā un caur Hallu un Trumsi, šķērsojot Ziemeļu ledus okeānu un cīnoties ar klīstošiem lediem, tika sasniegta Obas grīva un 8. septembrī kuģis veiksmīgi piestāja Toboļskā. Tādējādi šis latviešu jūrnieku veikums ir pirmā reize, kad kuģis no Eiropas sasniedza Sibīrijas iekšzemi.[4]

  1. Jūrnieku mājas IV
  2. Latvijas jūrniecības vēsture, Rīga, 1998, 116 lpp.
  3. Latvijas Vēstnesis Nr. 107 (20.11.1920)
  4. Brīvā Zeme Nr. 159 (19.07.1939)