Nezāles
Nezāles ir augu sugas, kas pret cilvēka gribu ieviešas apstādītajās platībās.[1] Nezāles var būt arī citas šķirnes vai sugas kultūraugi sējumā, meža stādījumā vai dārzā. Nezāles konkurē ar kultūraugu par barības vielām, gaismu, mitrumu un citiem augšanas apstākļiem. Tā kā vienādos ekoloģiskos apstākļos tīruma lakstaugu (kultūraugu + nezāļu) kopējā masa ir konstants lielums, tad nezāļu masai palielinoties, samazinās kultūraugu masa un raža. Daudzas nezāles ir arī kultūraugu slimību un kaitēkļu starpnieki. Tās var nodarīt ievērojamus zaudējumus lauksaimniecībai.
Nezāles pēc izcelsmes ir:
- Ieceļotājas, ko cilvēks neapzināti ienes ar sēklām, dēstiem, darbarīkiem, satiksmes līdzekļiem, drēbēm. Tās ienes arī dzīvnieki, ūdens un vējš. Piemēram, zilā rudzupuķe (Centauea cyanus)[2], sīkziedu sīkgalvīte (Galinsoga parviflora).
- Ienācējas no vietējās (autohtonās) floras, kuras sējumos un meža stādījumos ieviešas no apkārtējiem biotopiem. Piemēram, parastā virza (Stellaria media), tīruma kosa (Equisetum arvense), parastā māllēpe (Tussilago farfara).
- Par nezālēm pārvērtušies kultūraugi, kas no kultūras ieviešas pļavās, tīrumu malās, grāvjos un mežos. Tās sauc arī par invazīvajām sugām[3]. Piemēram, Sosnovska latvānis (Herackleum sosnowsky), Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis).
Nezāles var iedalīt sakņu un sēklu nezālēs, daudzgadīgās un viengadīgās nezālēs, pēc sistemātiskās piederības — paparžaugos, viendīgļlapjos, divdīgļlapjos utt. Katrai no šīm grupām var tikt pielietotas specifiskas augu aizsardzības metodes.
Nezāļu apkarošana ir pasākumu komplekss, kas novērš nezāļu vairošanās orgānu nokļūšanu augsnē un sējumos, likvidē to krājumus aramkārtā, iznīcina augošās nezāles.[1] Nezāļu apkarošanā izmanto regulāru augu sēklas tīrīšanu, augu sekas ievērošanu, agrotehniskos pasākumus (pareiza augsnes apstrāde, kukltūraugu kopšana, ravēšana), ķīmiskos paņēmienus (pareiza augsnes mēslošana un herbicīdu lietošana).
Mainoties kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām, vairākas, kādreiz plaši izplatītas, nezāļu sugas izzūd. Tā piemēram, uzlabojoties sēklu attīrīšanas tehnoloģijām, no Latvijas tīrumiem pazudis parastais kokalis (Agrostemma githago), rudzu lāčauza (Bromus secalinus), linu idra (Camelina alyssum) u.c. Latvijā ir izzudušas vai izzūdošas apmēram 15 nezāļu sugas. Vairākkārt apspriesta to iekļaušana Sarkanajā grāmatā. Lai saglabātu šo sugu genofondu, tās mēdz audzēt kopā ar vecajām kultūraugu šķirnēm muzejrezervātos vai botāniskajos dārzos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. .... lpp.
- ↑ «zilā rudzupuķe». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-07.
- ↑ «invazīvās augu sugas Latvijā». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-07.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nezāles.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |