Pirmā palīdzība

Pirmā palīdzība ir slimības vai savainojuma gadījumā ierobežotas palīdzības sniegšana cietušajam. Pirmo palīdzību sniedz jebkurš cilvēks, līdz brīdim, kad tiek sniegta medicīniskā ārstēšana no profesionāliem mediķiem vai arī cietušā dzīvība vairs netiek apdraudēta (ne visām slimībām vai savainojumiem ir nepieciešama tūlītēja mediķu iejaukšanās). Pirmā palīdzība ir arī programma, kas jāzin ikvienam cilvēkam un tā ir veidota tā, lai dzīvības glābšanu spētu izpildīt jebkurš cilvēks bez īpašām zināšanām medicīnā un ar minimālu aprīkojumu.

Pirmās palīdzības simbols.

Pirmo palīdzību var sniegt arī dzīvniekiem, lai gan parasti ar šo terminu izprot kā pirmo palīdzību cilvēkam.

Vēsture

Maltas ordeņa bruņinieki iespējams bija pirmie, kuri specializējās pirmās palīdzības sniegšanā kaujas laukā. Maltas ordenis 11. gadsimtā nodibināja Svētā Jāņa ordeni, kura uzdevums bija apmācīt bruņiniekus, kā pēc kaujas apkopt cietušajiem brūces.

1877. gadā tika pārveidota Svētā Jāņa ambulance, lai tā varētu mācīt pirmo palīdzību dzelzceļa centros un raktuvju rajonos. Sākotnēji pirmā palīdzība tika mācīta tikai Britu impērijā un dažviet Eiropā. 1859. gadā Šveicē Henrijs Dunants ar vietējo ciemu iedzīvotāju palīdzību organizēja pirmo palīdzību Solferino kaujas upuriem. Četrus gadus vēlāk Ženēvā tika dibināta organizācija, kura mūsdienās ir pazīstama kā Sarkanais Krusts. Pirmās palīdzība izplatība un daudzu citu medicīnisko metožu attīstība ir devusi lielu ieguldījumu daudzos karos, piemēram, Amerikas pilsoņu karā tika dibināts Amerikas Sarkanais Krusts, kuru vadīja Klāra Bērtone (Clara Barton).

Mūsdienās pirmā palīdzība tiek mācīta gan militārajā jomā, gan izglītības iestādēs (arī skautu kustībā) un darba vietās, un tā ir attīstījusies tik tālu, ka kļuvusi daudz vienkāršāka un efektīvāka.

Ārējās saites

• Pirmā palīdzība