Napoleons II

Napoleons Fransuā Šarls Žozefs Bonaparts (franču: Napoléon François Charles Joseph Bonaparte), biežāk pazīstams kā Napoleons II (franču: Napoléon II; dzimis 1811. gada 20. martā, miris 1832. gada 22. jūlijā), bija Francijas imperatora Napoleona I un Austrijas princeses Marijas Luīzes dēls, Francijas impērijas troņmantinieks. Francijā bija pazīstams ar iesauku Ērglēns (l'Aiglon).

Napoleons II Napoléon II Personīgā informācija Dzimis 1811. gada 20. martā Tillerī pils, Parīze, Francija Miris 1832. gada 22. jūlijā (21 gads) Šēnbrunnas pils, Austrijas Impērija (tagad Austrija) Vecāki Marija Luīze, Napoleons

Abas reizes, kad Napoleons atteicās no troņa, par troņa mantinieku viņš nosauca Napoleonu II. Tomēr Sabiedrotie tam nepiekrita, un par Francijas karali kļuva Luijs XVIII. Kopš 1815. gada Napoleons II dzīvoja mātes dzimtenē Austrijā. Miris no tuberkulozes 21 gada vecumā.

Kaut arī Napoleons II reāli nekad nevaldīja, viņa tēvocis 1852. gadā kļuva par Francijas imperatoru Napoleonu III. Napoleons II iesākumā tika apglabāts Vīnē. 1940. gada decembrī Napoleona II pīšļus Ādolfs Hitlers pārveda uz Parīzi kā dāvanu uzvarētajai Francijai, un Napoleons II tika apbedīts Invalīdu namā.

Napoleona II dzīvesstāstam savos darbos pievērsušies Edmons Rostāns, Artūrs Onegērs un Žaks Ibērs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Napoleons II.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)