Nabes pils

Nabes pils (latīņu: castrum Nabel, vācu: Hauss Nabben) bija 14. gadsimtā celta Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils senās Metsepoles teritorijā pie Lādes ezera. Tai garām veda Limbažu-Turaidas ceļš. Līdz mūsdienām saglabājies pils tornis pie vēlāk celtās Nabes muižas.

Nabes pils tornis mūsdienās (2000).

Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920).

Vēsture

Pirmo reizi Nabes pils (Nabel) vārds atrodams 1318. gada Rīgas arhibīskapa piļu sarakstā. Zināms, ka līdz 1466. gadam pils (Nabbe) piederējusi Pēterim fon der Borham, bet 1535. — 1545. gadā Georgam fon Rozenam

1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Nabes pilsnovada citadeli (latīņu: arx Narbia, krievu: Нарбея). Pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijā. 1584. gadā Nabes pils piederēja Johanam fon Tīzenhauzenam

Poļu-zviedru kara laikā pils padevās zviedru karaspēkam, 1601. gada pilu revīzijā tā pieminēta kā Nabes māja (das hauss Nabben). 1624. gada piļu revīzijā pieminēts Nabes dzīvojamais tornis, zirgu stallis un pirts, aizsargsiena sabrukusi. 1629. gada Nabes īpašnieks bija Laurents Grubens, pēc tam pils īpašnieki vairākkārt mainījās. Pils tornis pildīja arī baznīcas funkcijas.

18. gadsimta blakus vecajam tornim piebūvēja Nabes muižas kungu māju, ko tās īpašnieki fon Ziversi pārbūvēja 19. gadsimtā.

Apraksts

Nabes pils bija celta labi aizsargājamā vietā, kurai austrumu pusē bija Nabes (tagad Lādes) ezers, ziemeļu pusē no ezera iztekošā uzdambētā Reiņupīte (vācu: Wetterbach), bet dienvidu pusē grava. Ap 11,2х11,13 metrus lielo kvadrātveida trīsstāvu dzīvojamo torni bija uzbūvēta aizsargsiena. Pils pamatmūri apakšpusē bija celti no laukakmeņiem, bet augspusē no ķieģeļiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nabes pils.
• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)