Indostāna

pussala
(Pāradresēts no Indostānas pussala)

Indostāna (urdu: ہندوستان‎, hindi: हिन्दुस्तान, Hindustān — ‘Indas zeme’) vai Indostānas pussala ir pussala Dienvidāzijā. To apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra rietumos, Lakšadvīpas jūra dienvidos un Bengālijas līcis austrumos. Ziemeļu robeža tiek vilkta pa līniju starp Indas un Gangas deltām.[1] Pussalā izvietojusies lielākā daļa Indijas un daļa no Pakistānas un Bangladešas.

Indostāna
Indostāna
Indostānas pussala no kosmosa
Indostāna (Indija)
Indostāna
Indostāna
Ģeogrāfija
Izvietojums Dienvidāzija
Koordinātas 20°0′0″N 78°0′0″E / 20.00000°N 78.00000°E / 20.00000; 78.00000Koordinātas: 20°0′0″N 78°0′0″E / 20.00000°N 78.00000°E / 20.00000; 78.00000
Platība 2 000 000 km²
Augstākais kalns Anaimudi
2695 m
Administrācija
Valstis Karogs: Bangladeša Bangladeša
Karogs: Indija Indija
Karogs: Pakistāna Pakistāna
Lielākā pilsēta Mumbaja

Lielāko daļu pussalas aizņem Dekānas plakankalne, rietumu daļā — Rietumgāti ar augstāko virsotni Anaimudi, austrumdaļā — Austrumgāti. Blīvs upju tīkls, lielākās ir Narmada, Godavāri, Krišna.

Nosaukums cēlies no senpersiešu valodas vārda Hindu, kas savukārt atvasināts no Indas upes sanskrita nosaukuma Sindhu. Senpersu valodā cilvēkus, kas dzīvoja aiz Indas upes, apzīmēja Hinduš. Kombinācijā ar avestas piedēkli -stān ("zeme") izveidojās apzīmējums zemei otrpus (no Persijas puses skatoties) Indas upei.[2] Plašāku pielietojumu šis termins ieguva Mogulu impērijas laikā, kad tie šādi sauca savu domīniju ar centru Deli.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu