Somugru valodas
Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes. Visām somugru valodām ir tipoloģiskas līdzības. Tās pieder pie aglutinatīvajām valodām, jo locījumi tiek veidoti ar piedēkļu, nevis ar prepozīciju (kā, piemēram, ģermāņu valodās) palīdzību. Tāpat tām nav vīriešu un sieviešu dzimtes vārdu un abu dzimumu apzīmēšanai tiek lietots viens vārds, proti "viņš" un "viņa" vietā somi saka hän, igauņi tema, bet ungāri ő.
Klasifikācija
labot šo sadaļuSomugru valodu saimē ietilpst šādas valodu grupas un valodas:
- Baltijas somu valodu grupa (ietilpst lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda);
- sāmu valodu grupa;
- Volgas valodu grupa (ietilpst mordviešu valodas un mariešu valoda);
- Permas valodu grupa (ietilpst komiešu valoda un udmurtu valoda);
- ugru valodu grupa (ietilpst Obas ugru valodas — hantu un mansu; ungāru valoda).
Kopīgie vārdi
labot šo sadaļuIr izpētīts, ka tikai apmēram 200 vārdi visās somugru valodās ir ar kopīgu cilmi, no tiem vismaz 55 vārdi attiecas uz zivīm un to ķeršanu, 33 attiecas uz medīšanu, 31 uz darbarīkiem, 26 uz būvēšanu, 18 uz klimatu, 17 uz augiem, 12 uz ziemeļbriežiem, 11 uz apģērbu, 11 uz reliģiju, 4 uz sabiedrību un tikai 3 uz tirgošanos.
Skaitļu vārdi somugru valodās
labot šo sadaļuTikai skaitļa vardi no viens līdz seši ir kopīgas izcelsmes visās somugru valodās. Skaitļi "septiņi" (seitsemän, seitse, seis), "simts" un "tūkstotis" Baltijas jūras somu valodās ir aizgūti no indoeiropiešu valodām.
Somu | Igauņu | Lībiešu | Votu | Vepsu | Karēļu | Ziemeļsāmu | Skoltsāmu | Mariešu | Erzju | Mokšu | Komiešu | Udmurtu | Mansu | Hantu | Ungāru | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | yksi | üks | ikš | ühsi | üs | yksi | okta | õhtt | икте | вейке | фкя | öтик | одык | аква | ит | egy |
2 | kaksi | kaks | kakš | kahsi | kaks | kakši | guokte | kue´htt | коктыт | кавто | кафта | кык | кык | китыг | катын | kettő |
3 | kolme | kolm | kuolm | kõlmõ | kuome | kolmi | golbma | koumm | кумыт | колмо | колма | куим | куин | хурум | хутым | három |
4 | neljä | neli | nēļa | nellä | nell | nellä | njeallje | nellj | нылыт | ниле | ниле | нёль | ниль | нила | няты | négy |
5 | viisi | viis | vīž | viiz | viž | viisi | vihtta | vitt | визыт | ветесь | вете | вит | вить | ат | вет | öt |
6 | kuusi | kuus | kūž | kuuz | kuz | kuuši | guhtta | kutt | кудыт | кото | кота | квайт | куать | хот | хут | hat |
7 | seitsemän | seitse | seis | seitsee | seiččeme | šeiččemen | čieža | čiččâm | шымыт | сисем | сисем | сизим | сизьым | сат | тапыт | hét |
8 | kahdeksan | kaheksa | kōdõks | kahõsaa | kahesa | kahekšan | gavcci | kääu´c | кандаше | кавксо | кафкса | кöкъямыс | тямыз | нёллов | нювты | nyolc |
9 | yhdeksän | üheksa | īdõks | ühesää | ühesa | yhekšän | ovcci | ååu´c | индеше | вейксэ | вейхкса | öкмыс | укмыс | онтэллов | йиряң | kilenc |
10 | kymmenen | kümme | kim | čümmee | kümne | kymmenen | logi | lååi | лу | кемень | кемонь | дас | дас | лов | яң | tíz |
100 | sata | sada | sada | sadā | sata | sata | čuođi | čue´đ | шÿдö | сядо | сяжа | се | сю | сат | сот | száz |
1.000 | tuhat | tuhat | tūontõ | tuhat | tuhat | tuhat | duhát | dohat | тÿжем | тёжа | тёжянь | сюрс | сюрс | сотэр | ... | ezer |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somugru valodas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Somugristika. / Valodniecība. Latvijas Universitātes raksti, 708. sējums. - Latvijas Universitāte, Rīga, 2006 (.pdf)
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |