Montserratas vālodze
Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.[1]
Montserratas vālodze (Lawrence, 1880) | |
---|---|
Tēviņš Londonas zoodārzā | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) |
Ģints | Amerikas vālodzes (Icterus) |
Suga | Montserratas vālodze (Icterus oberi) |
Montserratas vālodze Vikikrātuvē |
1995—1997. gada vulkānisko izvirdumu sērija Montserratā iznīcināja divas trešdaļas sugas izplatības areāla un lielāko daļu populācijas. Vulkāniskie izvirdumi turpinājās arī 21. gadsimtā. Par otru skaita samazināšanās iemeslu kļuva salā ievazātās žurkas un vietējais pērļacu zobgaļputns (Margarops fuscatus densirostris), kuri ligzdās izēd vālodžu olas.[2] Saskaņā ar 2017. gada datiem savvaļā dzīvo apmēram 250—460 īpatņu. Lai arī populācija nav liela un tā nav atjaunojusies līdz 1997. gada līmenim, tomēr tās statuss tiek vērtēts kā stabils — populācijas lielums sācis lēnām pieaugt.[2][3]
Izplatība
labot šo sadaļuMitinās mitros kalnu mežos 150—900 m virs jūras līmeņa, kur ir vēsāks gaiss. Dod priekšroku vietām ar blīvi aizaugušu veģetāciju. Bieži sastopamas arī apstrādātu lauku malās un banānu plantācijās.[4][5]
Izskats
labot šo sadaļuĶermeņa garums 20—22 cmm spārnu plētums 28—30 cm, tēviņa svars 36—39 g, mātītes 31,5—36 g.[6][4][7] Montserratas vālodzei raksturīgs dzimumu dimorfisms — tēviņi ir lielāki un spilgtāki. Tēviņa aste, spārni, galva un krūšu augšdaļa ir viscaur melni, savukārt krūšu lejasdaļa, sāni, pavēdere un zemaste spilgti dzelteni. Mātītei ķermeņa augšdaļa, spārni un aste brūnganā olīvkrāsā, pavēdere dzeltenīga.[1][8]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuLielāko daļu laika Montserratas vālodze pavada barības meklējumos zem lapām biezi aizaugušajos kalnu mežos. Aktīva dienā. Galvenokārt barojas ar kukaiņiem, piemēram, circeņiem un sienāžiem. Nav dokumentēts, ka savvaļā Montserratas vālodze lietotu uzturā augļus, tomēr Darela zoodārzā mītošie putni ēd arī papaju un mango.[1][8] Toties savvaļā ir novērots, ka putns barojas ar helikoniju ziedu nektāru. Pastāv uzskats, ka Montserratas vālodze ir oportūnists un barojas ar to, ko var atrast.[8]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona ilgst no marta līdz augustam, tai saskanot ar lietus sezonu. Veido monogāmus pārus. Kā visas Amerikas vālodzes arī Montserratas vālodze vij garu, somai jeb grozam līdzīgu ligzdu, būvniecībai izmantojot sausas augu šķiedras, kuras tiek iegūtas no helikoniju lapām.[8]
Veiksmīgam pārim sezonā ir 1—2 perējumi, trešais perējums ir ļoti reti. Dējumā 2—3 olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 14 dienas, perē abi vecāki. Arī par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj apmēram 13 dienu vecumā. Vecāki turpina par tiem rūpēties, līdz tie kļūst patstāvīgi. Šis periods var būt ļoti dažāds, reizēm sasniedzot pat 3 mēnešus.[8]
Aizsardzība
labot šo sadaļuPēc postošajiem vulkāna izvirdumiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība sugas izpētei un saglabāšanai. 1999. gadā astoņi putni tika nogādāti Darela zoodārzā, kur pirmo reizi izdevās panākt Montserratas vālodzes pavairošanu nebrīvē. Visaptveroša sugas saglabāšanas programma tiek īstenota arī uz salas.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Animal Diversity Web
- ↑ 2,0 2,1 Icterus oberi, Sarkanā grāmata
- ↑ Bird Life: Montserrat Oriole Icterus oberi
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Wildscreen Arkive». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
- ↑ «BirdLife International». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
- ↑ Alive: Montserrat Oriole (Icterus oberi)
- ↑ Oiseaux: Montserrat Oriole
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 «ARKive: Montserrat oriole (Icterus oberi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2018. gada 31. oktobrī.