Amerikas vālodžu dzimta
Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.[1] Dzimtā apvienotas Jaunās Pasaules vālodzes, strazdi, pļavustrazdi, pusvārņi, govjputni, oropendolas un kasiksi. Lai arī lielu daļu sugu sauc par vālodzēm un strazdiem, to radniecība ar Vecās Pasaules vālodzēm un strazdiem ir samērā attāla.
| Amerikas vālodžu dzimta Icteridae (Vigors, 1825) | |
|---|---|
 Bulloka vālodze (Icterus bullockii) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) |
 Amerikas vālodžu dzimta Vikikrātuvē | |
Jāuzmanās Amerikas vālodžu dzimtu nesajaukt ar dzeltenkrūšu ķauķu dzimtu, jo abām dzimtām ir ļoti līdzīgi zinātniskie nosaukumi — Icteridae un Icteriidae. Neskatoties uz to, abas dzimtas nav tuvu radniecīgas.[2]
Izplatība
labot šo sadaļu
Amerikas vālodžu dzimtas putni izplatīti Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.[1] Lielākā daļa sugu mājo tropos un subtropos, lai gan dažas sugas izplatītas mērenajā joslā, piemēram, Amerikas strazdi. Sugas, kas ligzdo mērenajā joslā (ASV un Kanādā), ir gājputni, un tās ziemo Meksikā un Centrālamerikā. Vislielākā sugu dažādība sastopama Kolumbijā un Meksikas dienvidos.[3]
Izskats
labot šo sadaļuAmerikas vālodžu dzimtas putni ir mazi līdz vidēji lieli dziedātājputni. Mazākā dzimtā ir dārzu vālodze (Icterus spurius), kuras ķermeņa garums ir apmēram 15 cm, svars 18 g. Lielākā ir olīvu oropendola (Psarocolius bifasciatus) — tēviņa ķermeņa garums ir 52 cm, svars 550 g. Šādas auguma lieluma atšķirības nav vērojamas nevienā cietā dziedātājputnu dzimtā.[3]
Lielākajai daļai sugu apspalvojums ir melns ar metālisku spīdumu vai melns ar dzeltenu, oranžu, sarkanu vai brūnu.[4] Daudzām sugām piemīt dzimumu dimorfisms: tēviņi ir košāki un lielāki nekā mātītes. Lai arī daudzām dziedātājputnu sugām novērojams dzimumu dimorfisms, tomēr daudzām Amerikas vālodžu dzimtas sugām (gājputniem un poligāmajām sugām), ja salīdzina dzimumu lielumu, tas ir ļoti izteikts, pat ekstrēms.[4] Piemēram, lielastes pusvārņa (Quiscalus mexicanus) tēviņš ir par 60% smagāks nekā mātīte.[5] Monogāmajām sugām auguma atšķirības ir nenozīmīgas, kā arī apspalvojums ir līdzīgi košs (mātītes ir tikai nedaudz bālākas).[4]
Dažām sugām ir gaišas acis. Tās var būt, sākot ar baltām un beidzot ar gaiši zilām (oropendolām un kasiksiem). Abām šīm grupām ir arī ļoti gari, smaili un pie pamatnes augsti knābji.[4] Īpaša morfoloģiska iezīme raksturo visus Amerikas vālodžu dzimtas putnus. To galvaskauss veidots tā, lai tie spētu knābi atvērt ļoti platu un ar spēku, ļaujot putniem piekļūt pie barības salīdzinoši nepieejamās vietās.
Uzvedība
labot šo sadaļuAmerikas vālodžu dzimtas putni uzturas dažāda rakstura biomās: krūmājos, purvos, mežos un savannā.[6] Barojas ar ļoti dažāda veida barību, lielākā daļa ar kukaiņiem.[7] Oropendolas un kasiksi barojas ar augļu mīkstumu, ar saviem garajiem knābjiem uzplēšot augļu mizu. Toties govjputni barojas ar sēklām, un to knābji ir īsāki un masīvāki, lai varētu sēklas saspiest. Jamaikas melnie strazdi ar smailo knābi pārmeklē mizu rievas, bet Amerikas vālodzes sūc nektāru.
Arī ligzdošanas ieradumi atkarībā no ģints ir ļoti atšķirīgi. Daudzas sugas ligzdo kolonijās, kurās var būt līdz 100 000 putniem. Dažām govjputnu sugām, līdzīgi kā dzeguzēm, ir raksturīgs ligzdošanas parazītisms: mātīte olas dēj citu putnu ligzdās.[6]
Sistemātika
labot šo sadaļu.jpg)
.jpg)
.jpg)
Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae)
- Amerikas melnie strazdi (Dives)
- Amerikas strazdi (Agelaius)
- Amerikas vālodzes (Icterus)
- Atlantijas meža strazdi (Anumara)
- Bolīvijas strazdi (Oreopsar)
- Čopi strazdi (Gnorimopsar)
- Dienvidamerikas pļavustrazdi (Leistes)
- Dienvidamerikas strazdi (Agelasticus)
- Dienvidu strazdi (Curaeus)
- Dzeltengalvas strazdi (Xanthocephalus)
- Dzeltenknābja kasiksi (Amblycercus)
- Govjputni (Molothrus)
- Jamaikas melnie strazdi (Nesopsar)
- Kalnu pusvārņi (Macroagelaius)
- Kasiksi (Cacicus)
- Košgalvas strazdi (Chrysomus)
- Kubas melnie strazdi (Ptiloxena)
- Meksikas kasiksi (Cassiculus)
- Oropendolas (Psarocolius)
- Pļavustrazdi (Sturnella)
- Purva strazdi (Pseudoleistes)
- Pusvārņi (Quiscalus)
- Rīsu strazdi (Dolichonyx)
- Rudspārņi (Agelaioides)
- Safrānpieres strazdi (Xanthopsar)
- Sarkangalvas strazdi (Amblyramphus)
- Sarkanvēdera pusvārņi (Hypopyrrhus)
- Vālodžstrazdi (Gymnomystax)
- Velvetkrūšu pusvārņi (Lampropsar)
- Zilgalvas strazdi (Euphagus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Oropendolas, orioles, blackbirds, 2018
- ↑ Fifty-eighth supplement to the American Ornithological Society’s Check-list of North American Bird
- ↑ 3,0 3,1 Lowther P (1975) "Geographic and Ecological Variation in the Family Icteridae" Wilson Bulletin 87 (4): 481-495
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Oiseaux-birds: Family Icteridae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. novembrī. Skatīts: 2018. gada 29. oktobrī.
- ↑ Estimating expenditure on male and female offspring in a sexually size‐dimorphic bird: a comparison of different methods[novecojusi saite]
- ↑ 6,0 6,1 Parkes, Kenneth C. (1991), Forshaw, Joseph, ed., Encyclopaedia of Animals: Birds, London: Merehurst Press, pp. 214–215, ISBN 1-85391-186-0
- ↑ Icteridae - Orioles, Blackbirds, Grackles, Bobolinks