Migrēna

neiroloģiska slimība

Migrēna (grieķu: ἡμικρανία, hēmikrania — ‘sāpes galvas vai sejas vienā pusē’) ir neiroloģiska slimība, atkārtoti uznākošas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē (retāk — abās galvas pusēs). Parasti migrēna ilgst no 2 līdz 72 stundām. Migrēnas simptomi ir vemšana, nelabums, paaugstināts jutīgums pret gaismu, skaņām vai smaržām.

Parasti sāpes pastiprinās ar fiziskās aktivitātes pastiprināšanos. Apmēram trešdaļai cilvēku kopā ar migrēnu parādās arī aura — pārejoši redzes, jušanas, runas traucējumi, kas var liecināt, ka tuvākajā laikā var sākt parādīties galvassāpes. Dažkārt aura var notikt ar pēc tai sekojošām mazām galvassāpēm vai bez tām.

Sākotnējā ārstēšanā tiek rekomendēts izmantot dažādus sāpes remdinošus līdzekļus, kā ibuprofēnu un paracetamolu galvassāpēm, kā arī pretvemšanas zāles pret sliktu dūšu. Jācenšas izvairīties no migrēnas stāvokļa izraisīšanas.

Apmēram 15% cilvēku kādā dzīves posmā cieš no migrēnas.

Akupunktūrai ir maza ietekme uz migrēnas biežuma samazināšanos, salīdzinot ar viltus akupunktūru, kad adatas ir novietotas nejauši vai neiekļūst ādā.[1] Fizioterapija, masāža un relaksācija, kā arī hiroprakse var būt tikpat efektīvas migrēnas profilaksē kā propranolols vai topiramāts; tomēr pētījumā bija dažas problēmas ar metodoloģiju.[2] Tomēr citā pārskatā tika noskaidrots, ka pierādījumi par labu manipulācijām ar mugurkaulu ir neapmierinoši un nepietiekami, lai uzskatītu to izmantošanu par atbalstāmu.[3] Tika noskaidrots arī tas, ka medicīnisko kaņepju lietošana palīdz būtiski mazināt migrēnas simptomus.[4] Sākotnējie dati liecina par labu tādu stresa mazināšanas metožu izmantošanai, kā kognitīvā uzvedības terapija, bioloģiskā atgriezeniskā saite un relaksācijas metodes.[5] Regulāri fiziskie vingrinājumi var samazināt galvassāpju biežumu.[6] Ir izstrādātas vairākas psiholoģiskas pieejas, lai novērstu vai samazinātu migrēnas biežumu pieaugušajiem, tostarp izglītojošas pieejas, relaksācijas metodes, palīdzība pārvarēšanas stratēģiju izstrādē, stratēģijas, lai mainītu to, kā cilvēks domā par migrēnu, kā arī stratēģijas migrēnas simptomu mazināšanai. Medicīniskie dati, kas apstiprina šāda veida psiholoģisko pieeju efektivitāti, ir ļoti ierobežoti.[7]

AtsaucesLabot

  1. «Acupuncture for the prevention of episodic migraine». biomedcentral.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijs.
  2. «Complementary and integrative medicine in the management of headache». www.bmj.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijs.
  3. «Сhiropractic therapy for headaches and migraines». verywellhealth.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijs.
  4. «A new study proves effectiveness of marijuana in treatment of migraines once again». amsterdammarijuanaseeds.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijs.
  5. «Stress and migraine». americanmigrainefoundation.org. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijs.
  6. «Does exercise help or worsen migraines?». news-medical.net. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijs.
  7. «Psychological therapies for the prevention of migraine in adults». ncbi.nlm.nih.gov. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijs.

Ārējās saitesLabot