Vikipēdija

Microsoft

(Pāradresēts no Microsoft Research)

Koordinātas: 47°38′22.55″N 122°7′42.42″W / 47.6395972°N 122.1284500°W / 47.6395972; -122.1284500

Microsoft Corporation ir starptautiska datoru tehnoloģiju korporācija, kuras galvenais birojs atrodas ASV, Vašingtonas štatā. Tā nemitīgi attīsta, izstrādā, licencē un uztur plašu datorprogrammatūras produktu klāstu.[4][5] Microsoft vislabāk pārdotais produkts ir Microsoft Windows operētājsistēma un Microsoft Office programmnodrošinājuma komplekts.

Microsoft Corporation
Tips Publiska
Darbības joma Datorprogrammatūra
Dibināts 1975. gada 4. aprīlis
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Albukerke, Ņūmeksika, ASV
Dibinātājs Bills Geitss, Pols Allens
Galvenais birojs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Redmonda, Vašingtona, ASV
Darbības zona Pasaule
Galvenās personas
Produkti
Pakalpojumi Tiešsaites pakalpojumi
Ieņēmumi ▲ US$ 73.72 miljardi (2012)[1]
Pamatdarbības ienākumi ▼ US$ 21.76 miljardi (2012)[1]
Neto ienākumi ▼ US$ 16.97 miljardi (2012)[1]
Aktīvi ▲ US$ 121.2 miljardi (2012)[1]
Kopkapitāls ▲ US$ 66.36 miljardi (2012)[1]
Darbinieki 97 000 (2013) [2]
Tīmekļa vietne Microsoft.com
Atsauces: [3]

Microsoft ir pasaulē lielākā datorprogrammatūras ražotājfirma pēc ieņēmumiem.[6] Korporāciju Microsoft 1975. gada 4. aprīlī Albukerkē, Ņūmeksikā dibināja Bills Geitss un Pols Allens.

Vēsture

labot šo sadaļu

Dibināšana

labot šo sadaļu

1975. gadā pēc mikrodatora Altair 8800 izgudrošanas Bills Geitss un un Pols Allens piedāvāja uzņēmumam Micro Instrumentation and Telemetry Systems (MITS) nodemonstrēt BASIC programmēšanas valodas sistēmu. Pēc demonstrācijas MITS piekrita izplatīt Altair BASIC. Geitss pameta Hārvarda Universitāti un pārvācās uz Albukerki Ņūmeksikā, kur atradās MITS un tur izveidoja Microsoft. Pirmais uzņēmuma ārzemju birojs tika izveidots 1978. gada 1. novembrī Japānā un tā nosaukums bija "ASCII Microsoft" (tagad "Microsoft Japan"). 1979. gada 1. janvārī kompānija no Albukerkes pārcēlās uz jaunu mājvietu Belvjū Vašngtonas štatā. 1980. gada 11. jūnijā kompānijai pievienojās Stīvs Bolmers un vēlāk Billu Geitsu iecēla par uzņēmuma izpilddirektoru.

Pirms sadarbības ar IBM Microsoft izstrādāja TASC (The Apple Soft Compiler) programmas pakas, kas kompilēja BASIC programmu Apple sistēmas valodā un Microsoft Softcard aparatūras produkti, pievienojumi Z80 procesoru kartēm, paredzēti Apple II un saderīgiem datoriem, kuri ļāva pielietot CP/M operētājsistēmu, nevis AppleSoft un Apple DOS. 1980. gadā Microsoft izveidoja paši savu operētājsistēmas biznesu ar savas versijas Unix, kuru sauca Xenix, un bija licencēti dažādām datoru sistēmām.

DOS (Diska operētājsistēma) bija pirmā operētājsistēma, kas kompānijai nesa pirmos lielos panākumus. 1981. gada 12. augustā sarunas ar Digital Research bija neveiksmīgas, IBM piedāvāja līgumu Microsoft, lai nodrošinātu CP/M operētājsistēmu IBM ražotajiem personālajiem datoriem. Pēc līguma noslēgšanas Microsoft no Seattle Computer Products iegādājās CP/M klonu 86-DOS, kuru IBM pārdēvēja par PC-DOS. Pēc tam, kad Columbia Data Products veiksmīgi klonēja IBM BIOS, radās liels pieprasījums pēc IBM PC kloniem, un Microsoft no mazas kompānijas kļuva par programmatūras gigantu mājas datoru industrijā. 1983. gadā kompānija izpletās jaunās tirgus daļās ar savu ražojumu Microsoft Mouse.

1985—1994: IPO, OS/2 un Windows

labot šo sadaļu

1985. gada augustā Microsoft un IBM sadarbojās citas operētājsistēmas izveides projektā OS/2. 1985. gada 20. novembrī Microsoft izlaida savu pirmo mazumtirdzniecības versiju Microsoft Windows, kas bija grafiskais papildinājums MS-DOS operētājsistēmai. 1987. gadā Microsoft izlaida savu OS/2 versiju.

2010. gadi

labot šo sadaļu

2000. gados Microsoft investēja vienu miljardu dolāru, lai izveidotu savus mobilos telefonus ar zīmolu Kin. Tos izgatavoja uzņēmums Sharp. Programmas platformu uz operētājsistēmas Windows CE bāzes veidoja 2008. gadā iegādātais uzņēmums Danger. Pirmie modeļi izlaisti 2010. gada maijā, bet to pārdošana veicās slikti, un izlaišana pārtraukta 2011. gada augustā.

2011. gada 11. februārī Microsoft ar Nokia noslēdza vienošanos par to, ka operētājsistēma Windows Phone kļūs par Nokia viedtālruņu primāro sistēmu.[7]

2013. gada 3. septembrī paziņots, ka Microsoft iegādāsies Nokia mobilo telefonu biznesu par 5,44 miljardiem EUR. Darījums pabeigts 2014. gada 25. aprīlī. Uz Nokia mobilo ierīču nodaļas Devices & Services bāzes tika izveidots uzņēmums Microsoft Mobile Oy, kas kļuva par Microsoft meitas uzņēmumu.[8] Microsoft ieguva tiesības 10 gadus izmantot Nokia zīmolu pašreizējiem mobilo ierīču produktiem. Aptuveni 32 000 Nokia darbinieku pārgāja strādāt Microsoft.[9][10]

2014. gada februārī Bills Geitss pameta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu; viņa vietā stājās Džons Tompsons, kurš Microsoft valdē jau bija divus gadus. Bills Geitss turpināja darboties kā tehnoloģiskais padomdevējs. Vienlaikus izpilddirektora amatā stājās Satja Nadella, kurš Microsoft strādāja 22 gadus un vadīja uzņēmuma inženierzinātņu daļu, nomainot Stīvu Bolmeru.[11] Jūlijā paziņots, ka Microsoft plāno likvidēt 18 000 darbavietu, no tiem 12 500 Microsoft Mobile.[12] 2014. gada septembrī par aptuveni 2,5 miljardiem dolāru nopirkts datorspēles Minecraft izstrādātājs Norvēģijas uzņēmums Mojang AB.[13]

2015. gada 17. jūnijā paziņots, ka Devices grupa tiek apvienota ar operētājsistēmu nodaļu, izveidojot struktūrvienību Windows and Devices Group.

2016. gada 18. maijā Microsoft Mobile sākuma līmeņa mobilo telefonu bizness par 350 miljoniem USD pārdots HMD global un FIH Mobile.[14] 25. maijā paziņots, ka Microsoft Mobile struktūrvienība tiks restrukturizēta, samazinot 1850 darba vietas un pārtraucot viedtālruņu izstrādi.[15] 16. jūnijā paziņots, ka Microsoft par 26,2 miljardiem USD iegādāsies korporatīvo kontaktu sociālo tīklu LinkedIn.[16]

2020. gadi

labot šo sadaļu

2020. gada 26. martā Microsoft paziņoja, ka tā par aptuveni 1,35 miljardiem ASV dolāru iegādāsies uzņēmumu Affirmed Networks, kas specializējies virtualizētos mobilajos tīklos.

2021. gada 12. aprīlī Microsoft paziņoja, ka par aptuveni 16 miljardiem USD iegādāsies programmatūras uzņēmumu Nuance Communications, tas piedāvā runas atpazīšanas un mākslīgā intelekta risinājumus; darījums tika pabeigts 2022. gada 4. martā. 29. aprīlī tika iegādāts Vācijas uzņēmums Kinvolk GmbH, kas izstrādāja Linux distribūciju Flatcar Container Linux, kas paredzēta konteineru darba slodzēm. 13. jūlijā Microsoft paziņoja, ka iegādāsies kiberdrošības uzņēmumu RiskIQ, kas bāzēts Sanfrancisko. 21. jūlijā tika iegādāts jaunuzņēmums CloudKnox, kas izstrādāja risinājumu daudzmākoņu lietotāju identifikācijas un piekļuves tiesību pārvadībā. 10. augustā tika nopirkts Izraēlas uzņēmums Peer5, kas izstrādāja video straumēšanas risinājumus uzņēmumiem. 5. oktobrī tika izlaista operētājsistēmas versija Windows 11. 7. oktobrī tika Microsoft paziņoja, ka ir iegādājies programmatūras pakalpojumu Ally.io, kas palīdz uzņēmumiem novērtēt to virzību attiecībā uz OKR (mērķi un galvenie rezultāti), kas ir kopējs veids, kā pārvaldība ietekmē gan individuālo, gan uzņēmuma attīstību. 2021. gadā, daļēji pateicoties spēcīgajiem ceturkšņa ieņēmumiem, ko radīja COVID-19 pandēmija, Microsoft vērtība sasniedza gandrīz 2 triljonus USD. Pieaugusī nepieciešamība pēc attālināta darba un tālmācības palielināja mākoņdatošanas pakalpojumu pieprasījumu un palielināja uzņēmuma spēļu pārdošanas apjomus.

2022. gada 18. janvārī tika paziņots, ka Microsoft par 68,7 miljardiem ASV dolāru iegādāsies ASV datorspēļu uzņēmumu Activision Blizzard. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts 2023. gadā.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Microsoft Corporation Financial Statements». Google. 2011. gada 28. februāris. Skatīts: 2011. gada 4. aprīlis.
  2. ↑ «Timeline Photos». Facebook. Skatīts: 2013-04-08.
  3. ↑ «2011 Form 10-K, Microsoft Corporation». United States Securities and Exchange Commission. 2011. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2011. gada 23. augusts.
  4. ↑ «Microsoft Corporation Annual Report 2005» (doc). Microsoft. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-10-08. Skatīts: 2005-10-01.
  5. ↑ «"Microsoft head count way up in last 11 months, nearing 90,000"». 2008-06-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-31. Skatīts: 2008-06-20.
  6. ↑ «Global Software Top 100 - Edition 2011». Softwaretop100.Org. 2011. gada 23. augusts.
  7. ↑ «Nokia announces strategic partnership with Microsoft, will use WP7 as primary OS». TechIt.in. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. maijā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.
  8. ↑ Nokia completes sale of substantially all of its Devices & Services business to Microsoft Arhivēts 2016. gada 21. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Nokia Press release, 25 April, 2014
  9. ↑ «Nokia» mobilo telefonu ražošanas biznesu pārdos «Microsoft»
  10. ↑ «Nokia to sell Devices & Services business to Microsoft in EUR 5.44 billion all-cash transaction». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. septembrī. Skatīts: 2013. gada 3. septembrī. Arhivēts 2013. gada 4. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  11. ↑ Par Microsoft jauno izpilddirektoru kļūst Satja Nadella Arhivēts 2014. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē. LETA, 2014. gada 5. februārī
  12. ↑ Microsoft likvidēs 18 000 darba vietu Arhivēts 2014. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. LETA--AFP, 2014. gada 17. jūlijā
  13. ↑ Microsoft apstiprina populārās videospēles Minecraft iegādi kursors.lv
  14. ↑ Microsoft selling feature phone business to FIH Mobile Ltd. and HMD Global, Oy Microsoft News Center, May 18, 2016
  15. ↑ Microsoft announces streamlining of smartphone hardware business Microsoft News Center, May 25, 2016
  16. ↑ Microsoft to acquire LinkedIn Microsoft News Center, June 13, 2016

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Microsoft&oldid=4088775"