Melnā bērzubeka
Melnā bērzubeka jeb Melnā aunu beka[1] (Leccinum melaneum, arī Leccinum roseofractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Reizēm tiek uzskatīta par parastās bērzubekas varietāti (Leccinum scabrum, var. melaneum).[2]
| Melnā bērzubeka Leccinum melaneum | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
| Suga | Melnā bērzubeka (L. melaneum) |
 Melnā bērzubeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa pelēkbrūna vai melngana līdz melnai. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Platums līdz 15 cm. Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un maigu garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
- Stobriņi: sākumā bālgani, vēlāk netīrā krēmkrāsā. Atveres sīkas, ieapaļas, baltas, sēnei augot kļūst netīrā krēmkrāsā, vecumā pelēkbrūnas.
- Kātiņš: blīvs, uz leju paresnināts. Garums līdz 15 cm, resnums 2-4 cm. Ar sīkām, melnām zvīņām ciešākā slānī kā citām bērzubekām. Vecumā kļūst sīksts un šķiedrains.
- Sporas: vārpstveida, gludas, medus dzeltenas, masā - olīvbrūnas, 15-23/5-7 µm. [3]
- Bazīdijas: 27-35/11-13 µm.[4]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuBērzu mikorizas sēne. Aug mitros bērzu un jauktos mežos, parasti augustā un septembrī, retāk jūnijā-jūlijā un oktobrī.[5]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuMelnā bērzubeka ir līdzīga vairākām citām bērzubekām, atšķirdamās no tām ar tumšāku cepurīti un tumšākām zvīņām uz kātiņa. Iespējamajai sajaukšanai nav kulināras nozīmes, visas bērzubekas ir gatavojamas vienādi.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Melnā bērzubeka
- ↑ Fichas Micologicas
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 63. lpp.
- ↑ О.Гапиенко, Я.Шапорова “Флора Беларуси. Грибы. Том 1. Boletales. Amanitales. Russulales”, 51. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 157. lpp.