Meliļas bāka
Šo rakstu ir ierosināts dzēst (skatīt Vikipēdijas dzēšanas vadlīnijas). Iemesls: ja nesakārtos (termiņš: 15 dienas jeb 09.11.2024) Šāds termiņš izvēlēts, kritiski novērtējot lapas saturu. Ja šajā termiņā lapa tiks pietiekami uzlabota, lai to nevajadzētu dzēst, šī veidne var tikt noņemta. Ja iebilstat pret raksta dzēšanu vai dzēšanas termiņu, lūdzu, apspriediet to raksta diskusiju lapā (spiediet uz sarkanās saites, lai izveidotu diskusiju lapu). Jūs joprojām varat uzlabot šo rakstu, lai tas nebūtu jādzēš. Lūdzu, nedzēsiet raksta saturu, neievietojiet to citā lapā un nepārvietojiet šo rakstu. Lūdzu, nedzēsiet šo paziņojumu, kamēr raksts nav uzlabots līdz atbilstošam līmenim vai kamēr notiek diskusija par tā dzēšanu.Iespējamie termiņi — 5 dienas, 15 dienas, 30 dienas. |
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Vairākām vikisaitēm pirmā daļa ir angļu valodā Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Meliļas bāka ir Spānijas pilsētas Meliļas bāka, tā atrodas Migela Akosta ielā Melilla la Vieha un ir daļa no Meliļas pilsētas vēsturiskā mākslas kompleksa, kas ir kultūras nozīme . [1] [2] [3] [4] [5]
 | |
 | |
| Atrašanās vieta |
Melilja, Spānija  |
|---|---|
| Koordinātas | 35°17′40″N 2°55′56″W / 35.29446°N 2.93228°W |
| Uzbūvēta |
1894. gada |
| Torņa augstums |
12 metrs |
| Mantojums |
Bien de Interés Cultural, Historical Emsemble (Spain) |
| Fokusa augstums |
40 metrs |
| Diapazons |
14 nmi (26 km; 16 mi) |
| Gaismas raksturojums |
Oc(2) W 6s, L 3 oc 1 L 1 oc 1 |
| Admiralitātes nr. |
E6758 |
| NGA nr. | 113-22736 |
| ARLHS nr. |
CEU011 |
Vēsture
labot šo sadaļu
Tā tika uzcelta 1918. gadā Bonetes tornī 1854. gadā celtas nelielas bākas vietā, kas 1903. gadā tika saukta par Vigía de Mar torni . [1] [2] [6] [7] [8]
Pašlaik tajā atrodas Meliļas Monumentālās pilsētas fonds, kura mērķis ir Meliļas pasludināšana par Pasaules mantojuma pilsētu un ir atbildīgs par nelieliem remontdarbiem vēsturiskajā vietā . [9]
Šī bāka ir viena no četrām Spānijas bākām Āfrikas krastā, kā arī bāka Seūtā, Peñón de los Vélez un bāka Čafarinas salās . [10] [11]
Apraksts
labot šo sadaļu-
-
-
Lukturis
Tā ir kvadrātveida ēka ar pirmo stāvu un augšējo stāvu ar portikālu iekšējo pagalmu un ārējām sienām no melna akmens no Gurugú kalna, kam pievienots cilindrisks tornis, bāka, ar laternu . Fasādēs ir segmentālas arkas atveres, ar izceltiem atslēgas akmeņiem un ēkas bruģakmens izgatavots no krāsota ķieģeļa, nevis sākotnējās balustrādes . [1] [2] [12] [13] [14] [15] [16]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Salvador Moreno Peralta, Antonio Bravo Nieto, Jesús Miguel Saéz Cazorla. Melilla la Vieja Plan Especial de los Cuatro Recintos Fortificados. Ediciones Seyer, 1990. 226–233. lpp. ISBN 84-87291-95-3.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Santiago Sánchez Beitia, Marek Grzeszczyk. Catálogo de faros con valor patrimonial de España. Madrid. 276–282. lpp.
- ↑ «Primer recinto». http://www.melilla.es. Skatīts: 2 de agosto de 2017.
- ↑ «Conociendo nuestro patrimonio Faro de Melilla. Una obra centenaria en el siglo XXI (I)». melillamonumental.es (spāņu). Skatīts: 9 de mayo de 2020.
- ↑ «Conociendo nuestro patrimonio Faro de Melilla. Una obra centenaria en el siglo XXI (II)». melillamonumental.es (spāņu). Skatīts: 9 de mayo de 2020.
- ↑ Jiménez Abellán Guillermo. «FAROS ESPAÑOLES EN EL NORTE DE ÁFRICA. Melilla, Cabo Tres Forcas, Islas Chafarinas, Alhucemas y Peñón de Vélez.». Puerto de Melilla. Skatīts: 28 de mayo de 2018.
- ↑ Ángel Meléndez. «El Faro de Melilla la Vieja, un ejemplo de puesta en valor a consecuencia de una oportuna restauración», 22 de octubre de 2015. Skatīts: 28 de mayo de 2018.
- ↑ Narváez López, Francisco. "EL FARO DE MELILLA". MEMORIA ANUAL 2012 PUERTO DE MELILLA.
- ↑ Gallego Aranda, Salvador. "La "Fundación Melilla Ciudad Monumental" (2001-2014)". REVISTA DE PATRIMONIO.
- ↑ Antonio Bravo Nieto. La ciudad de Melilla y sus autores, Diccionario biográfico de arquitectos e ingenieros (finales del siglo XIX y primera mitad del XX). Málaga : SEYER, 1997. 174-175. lpp. ISBN 84-87291-81-3.
- ↑ Javier Vellés Montoya. Melilla la bien guardada notas y dibujos para la restauración de sus murallas (1988-1997). UNED Melilla, 1997. ISBN 84-87291-93-7.
- ↑ [novecojusi saite]
- ↑ Rosario Camacho Martínez. Historia de Melilla. Melilla : Ciudad Autónoma de Melilla, Consejería de Cultura y Festejos, 2005. ISBN 84-95110-25-3.
- ↑ Mª del Carmen Lechado Granados, Julia Melero Pascual, Gustavo Cabanillas Gutiérrrz, Karima Amar Salat, Ana Atencia Andreu, Dunia Mimón Bouzbib. MELILLA GUÍA TURÍSTICA. Galland Books, 2015. 75. lpp. ISBN 978-84-16200-16-0.
- ↑ Antonio Bravo Nieto. Guía de Melilla. León : EDITORIAL EVERGRAFICAS S.L., 2002. 69. lpp. ISBN 84-241-9300-8.
- ↑ Historia de Melilla a través de sus calles y barrios. Asociación de Estudios Melillenses. 1997.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melilla_Lighthouse |