Meiteņu dižsardzene
Meiteņu dižsardzene, agrāk meiteņu saulsardzene (Leucoagaricus nympharum jeb Macrolepiota puellaris) ir Latvijā ļoti reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ. Suga iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.[1] Sēne mūsdienās pārcelta no dižsardzeņu ģints uz sārtsporeņu ģinti ar attiecīgu latīniskā nosaukuma maiņu,[2] bet latviskais nosaukums avotos tiek saglabāts vecais, lai gan tehniski tagad tā būtu jāsauc par meiteņu sārtsporeni.
| Meiteņu dižsardzene Leucoagaricus nympharum | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
| Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
| Ģints | Sārtsporenes (Leucoagaricus) |
| Suga | Meiteņu dižsardzene (L. nympharum) |
 Meiteņu dižsardzene Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa sākumā balta ar brūnu vidu, vēlāk brūngana. Virsma ar baltām trīsstūrveida zvīņām ar atliektiem galiem, kuras uz vecumu brūnē. vidū gluda. Forma sākumā olveida, vēlāk zvanveida un izliekti plakana, vecumā parasti ar nelielu pauguru vidū. Platums līdz 7, reti 10 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās cepurītē krāsu nemaina, bet kātiņā sārtojas, ar raksturīgu vāju rutku smaržu un patīkamu garšu.
- Lapiņas: jaunībā baltas, vēlāk viegli sārtas, brīvas, ciešas, jomainas, tuvu kātiņam saaugušas gredzenveidā - t.s.apkaklītē, iespiedumu vietās netīri brūnganas.
- Kātiņš: bālgans, uz vecumu brūngans. Gluds, ar dobumu, šķiedrains, pie pamatnes bumbuļveida paresninājums, ar robainu, pārbīdāmu gredzenu. Garums līdz 16 cm, resnums augšdaļā līdz 1 cm, lejas daļā līdz 2,5 cm.
- Sporas: olveida, baltas, masā iesārtas, ar lielu dīgšanas atveri un vienu eļļas pilienu katrā sporā, 8—9/5—6 µm.[3][4]
Augšanas apstākļi labot šo sadaļu
Humusa un meža nobiru saprofīte. Aug no jūlija līdz oktobrim skuju koku un jauktos mežos.
Barības vērtība labot šo sadaļu
Ēdama, taču aizsargājama.
Līdzīgās sugas labot šo sadaļu
Līdzīga ir sarkstošā dižsardzene, par kuras varietāti daļa autoru agrāk šo sugu uzskatīja. Tās cepurīte tumšāka, kātiņš griezumā krāsojas intensīvi oranžs un tā izaug apmēram divreiz lielāka par meiteņu dižsardzeni. Iespējama sajaukšana ar letāli indīgo balto mušmiri. Mušmires atšķiras no dižsardzenēm un sārtsporenēm ar to, ka viņām uz cepurītes nav saplaisājušu tumšāku zvīņu, var būt tikai baltas pārslas — plīvura atliekas, un mušmirēm kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas dižsardzenēm nav. Tāpat bez zvīņām ir atmatenes. No šīm ģintīm meiteņu dižsardzenes atšķiras arī ar to, ka viņu gredzens uz kātiņa ir pārbīdāms.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu (...) sarakstu, p. 9.14
- ↑ Mycobank: Macrolepiota puellaris
- ↑ V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 65. lpp.
- ↑ Sugu enciklopēdija
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meiteņu dižsardzene |