Meinkūni jeb Meinas jenotveidīgais kaķis ir populāra kaķu šķirne, kas izceļas ar savu lielo augumu un izcilajām medību iemaņām. Tā ir viena no vecākajām Ziemeļamerikā selekcionētajām kaķu šķirnēm, kas attīstīta, izmantojot vietējos Meinas kaķus.[1] Šī šķirne oficiāli ir pasludināta par Meinas štata kaķi. Meinkūni Amerikā kļuva populāri 19. gadsimta beigās, tad tos uz kādu brīdi 20. gadsimta sākumā "piemirsa" un šķirne gandrīz izzuda. Toties mūsdienās tā ir atguvusi savu popularitāti un to audzē visā pasaulē.

Meinkūns
Izcelsme Meina, 19.gs.
Īpašības
Svars Tēviņi: 6,8—11 kg
  Mātītes: 4,5—6,8 kg
Augstums skaustā 25—41 cm
Apmatojuma veids Vienkrāsains, svītrains, tonēts
Apmatojums Vidēji garspalvains
Krāsa Visas dabīgās krāsas
Metiena lielums 3—8 kaķēni
Dzīves ilgums 12—15 gadi
Mājas kaķis (Felis silvestris catus)
 
1895. gada ASV kaķu izstādes uzvarētājs — meinkūns Kousi

Meinkūns ir viena no vecākajām Ziemeļamerikas kaķu šķirnēm un tā ir vienīgā garspalvainā aborigēnā kaķu šķirne Ziemeļamerikā.[2] Lai arī trūkst precīzas informācijas par šīs kaķu šķirnes vēsturisko izcelsmi un to, kā šie kaķi nokļuva ASV, pastāv vairāki nostāsti un leģendas. Viens no nostāstiem ir tāds, ka Francijas karaliene Marija Antuanete pirms savas nāves mēģināja aizbēgt no valsts ar kapteiņa Semjuela Klofa palīdzību. Ar kapteiņa kuģi viņa aizveda savas vērtīgākās mantas, ieskaitot sešus Turcijas Angoras kaķus. Lai arī karalienei neizdevās pamest Franciju, kaķi laimīgi sasniedza Amerikas krastus — Meinu. Meinā tie sakrustojās ar vietējiem īsspalvainajiem mājas kaķiem un izveidojās mūsdienu meinkūns.[3]

Otra leģenda vēsta, ka meinkūns ir savvaļas kaķa un jenota krustojums. Ģenētiski tas nav iespējams, bet skaistais kažoks un kuplā aste meinkūnu padara līdzīgu jenotam. Visticamāk, šī šķirne radās, krustojot īsspalvainos mājas kaķus ar garspalvainajiem angoras kaķiem, kurus jūrnieki atveda mājās no saviem ceļojumiem.[2] Šī ir teorija, kuru atbalsta arī paši audzētāji, pieļaujot, ka meinkūna garspalvainos priekštečus varbūt ieveduši 11. gadsimta jūrasbraucēji — vikingi, tā kā meinkūns ir līdzīgs Norvēģijas meža kaķim.[3]

Meinkūns pirmo reizi kaķu izstādēs tika parādīts 1861. gadā Bostonā un Ņujorkā. Jaunā šķirne uzreiz pievērsa uzmanību un ieguva popularitāti. Pēc 1900. gada tā aktualitāte pagaisa, jo parādījās jauns modes vilnis — Persijas kaķis, kas strauji izplatījās visā pasaulē.[2] Pateicoties patiesiem šķirnes mīļotājiem, meinkūns sagaidīja savu jauno popularitātes vilni, kas sākās 1950. gadā, kad meinkūni sasniedza Eiropu.[2]

 
Meinkūns ir viena no lielākajām kaķu šķirnēm pasaulē

Meinkūni ir liela, krāšņa kaķu šķirne, kas viegli izdzīvo skarbā ziemeļu klimatā. Meinkūni ir ļoti lieli kaķi, vieni no lielākajiem mājas kaķiem pasaulē, tādēļ attīstās lēni. Tikai 3—5 gadu vecumā var uzskatīt, ka meinkūns ir pieaudzis. Runči ir lielāki kā kaķenes. Tie vidēji sver 6,8—11 kg,[3] bet var sasniegt pat 15 kg masu.[2] Kaķenes ir mazākas un vieglākas. Tās sver 4,5—6,8 kg. Pieauguša kaķa augstums skaustā ir 25—41 cm, ķermeņa garums var sasniegt 100 cm, aste 36 cm.[3] Taisnstūrainais ķermenis ir masīvs un muskuļots.

Meinkūniem ir vidēji garš vai garspalvains apspalvojums. Apmatojums ir īsāks uz galvas un pleciem, bet garāks uz vēdera un sāniem. Dažiem kaķiem ir lauvai līdzīga apkakle.[3] Kažoks ir mīksts un zīdains, bet arī ļoti blīvs un nodrošina kaķim aizsardzību aukstumā un mitrumā. Ziemā tas ir biezāks, bet vasarā plānāks. Meinkūna raksturīgā pazīme ir ļoti gara, kupla aste un pušķīši ausu galos līdzīgi kā lūsim. Meinkūna krāsa var būt dažāda, bet tai jābūt dabiskai — netiek audzēti meinkūni tādās krāsās, kas netiek atzītas par dabiskām, piemēram, siāmieša krāsojums. Visbiežāk meinkūni ir brūnā krāsā, bet tā nevar būt šokolādes brūna. Tiek atzītas gandrīz visu krāsu acis, izņēmums ir zilas acis vai katra acs citā krāsā.[3] Meinkūnam ir lielas, platas ķepas, kuras salīdzina ar sniega kurpēm, jo tas viegli pārvietojas pa sniegu. Turklāt ķepas vienmēr paliek siltas, arī ausis ziemā paliek siltas, pateicoties pūkainajam apmatojumam.[3]

 
Mainkūnam ir platas ķepas, tādēļ tam viegli iet pa sniegu

Meinkūni ir maigi, labsirdīgi giganti un tos mēdz saukt par maigajiem milžiem. Mežonīgs izskats un pārsteidzoši maigs raksturs. Tie ir inteliģenti un tos var viegli apmācīt. Meinkūns ir ļoti uzticīgs savai ģimenei un neuzticas svešiniekiem. Tas labi sadzīvo ar suņiem, citiem kaķiem un bērniem.[3] Meinkūnam patīk spēlēties un to darīt visu savu mūžu, to ļoti fascinē ūdens. Šī šķirne ir ļoti runātīga un mēdz sarunāties ar saviem saimniekiem. Viņu balss atšķiras no citu kaķu balsīm. Meinkūni neņaud, bet maigi, iespaidīgi vibrē.[2]

Kopšana un slimības

labot šo sadaļu

Meinkūnu īpašnieki uzskata tos par ideāliem mājdzīvniekiem. Lai arī meinkūnam ir kupls, pusgarspalvainais kažoks, tas nav jākopj bieži, jo meinkūnam ir maza pavilna. Kopumā meinkūniem ir lieliska veselībai,[2] tomēr reizēm tos apdraud dažas iedzimtas slimības. Viena no tām ir iedzimtas patoloģijas sirds slimība — hipertrofiskā kardiomiopātija. Lielāks risks saslimt ar šo slimību ir runčiem. Hipertrofiskā kardiomiopātija izpaužas kā progresējoša slimība visbiežāk vidēja vecuma kaķiem. Tā noved pie sirds mazspējas, pakaļkāju paralīzes un pēkšņas nāves. Otra iedzimta slimība, kas var būt meinkūniem un kas parādās jau kaķēnu vecumā, ir muguras muskuļu atrofija, kas raksturojas ar neironu zudumu skeleta muskulatūrā. Simptomi parādās 3-4 mēnešu vecumā. Arī gūžu displāziju var novērot meinkūniem, lai gan šī slimība sastopama daudz retāk kā suņiem. Pēdējā iedzimtā slimība, kas var būt meinkūniem, ir policikliskā nieru slimība, kas noved pie nieru mazspējas un kuru nevar ārstēt.[3]

  1. «Maine Coon Information». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. janvārī. Skatīts: 2014. gada 9. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Mooncat: Meinkūns
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 «Kaķiem: Meinkūns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. martā. Skatīts: 2014. gada 10. janvārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu