Meža atmatene
Meža atmatene (Agaricus silvaticus, arī Agaricus sylvaticus, par pareizrakstību notiek strīdi mikologu vidē)[1] ir Latvijā vidēji bieži sastopama atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Reizēm sistemātikā tikusi jaukta ar sarkstošo atmateni (Agaricus haemorrhoidaria, tagad Agaricus langei), tādēļ vecākā literatūrā var būt saglabājušies atšķirīgi nosaukumi un apraksti.[2] Ir arī uzskats, ka Agaricus haemorrhoidaria ir vēl viena atsevišķa suga, bet pie šo sugu vai formu līdzības precīzam sadalījumam ir drīzāk teorētiska nozīme.
| Meža atmatene Agaricus silvaticus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
| Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
| Ģints | Atmatenes (Agaricus) |
| Suga | Meža atmatene (A. silvaticus) |
 Meža atmatene Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa sākumā brūna, vēlāk uz bālgani pelēcīgas vai, pēc dažiem avotiem, okerdzeltenas[3] pamatnes klāta ar tumši brūnām, šķiedrainām zvīņām. Forma sākumā gandrīz olveida līdz zvanveida, vēlāk plakana ar pauguru vidū. Platums līdz 10 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās sārtojas, vēlāk nobrūnē, ar koksnes smaržu un sēņu garšu.
- Lapiņas: sākumā baltas, vēlāk sarkanīgas līdz sārti pelēcīgām un vecākām sēnēm tumši brūnas, izceltas vidusdaļā un sašaurinātas galos, brīvas, ciešas, šķautnēs ar baltām pārslām.
- Kātiņš: balts vai pelēcīgs, reizēm ar brūnganām zvīņām, vecumā ar dobumu, pie pamatnes tumšāks un paresnināts, ar baltu vai biežāk gaiši brūnganu vecumā izzūdošu gredzenu. Garums līdz 6, reti 12 cm, resnums 1—1,5 cm.[4]
- Sporas: elipsoīdas vai olveida, dzeltenbrūnas, masā tumši sarkanbrūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 4,5—6/3—4 µm.[5]
- Bazīdijas: četrsporu, vālesveida, 16—24/6—8 µm.
- Cistīdas: 10—28/7—12 µm.[6]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuMeža nobiru saprofīte. Aug grupās no jūlija līdz oktobrim trūdvielām bagātās vietās skuju koku un jauktos mežos, arī vecos parkos, parasti zem eglēm.[7]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas. Tiek audzēta arī mākslīgi, satur daudzus komponentus ar medicīniskām īpašībām.[8] Naturālās pārtikas cienītāji šo sēni iesaka kā pretvēža līdzekli.[9]
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuLīdzīgās krāsās ir sarkstošā atmatene, kura griezumā sārtojas ātrāk, spēcīgāk un pēc tam nebrūnē,. Galveno atšķirību zinātnieki redz sporu izmēros — sarkstošajai atmatenei tās lielākas, bet bez mikroskopa tas nav redzams. Vēl līdzīga ir milzu atmatene, kuras gredzens bālgans. Visas atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Blushing Wood Mushroom». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 31. oktobrī. Arhivēts 2017. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Species Fungorum
- ↑ Sugu enciklopēdija
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 196. lpp.
- ↑ V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 72. lpp.
- ↑ Грибы Новосибирской области
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 47. lpp.
- ↑ Nutritional value of Agaricus sylvaticus: mushroom grown in Brazil.
- ↑ What Agaricus silvaticus does for cancer patients
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meža atmatene |