Mazā skābene
Mazā skābene (latīņu: Rumex acetosella) ir mainīga izskata pasaulē plaši sastopama skābeņu suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus (pasugas, varietātes). Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā — dārzos un tīrumos kā nezāle, kā arī atmatās, pļavās, sausos mežos un krūmājos, bieži arī kāpās un smiltājos, nezālienēs ar skraju veģetācijas segumu.[1]
Mazā skābene Rumex acetosella (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
Ģints | Skābenes (Rumex) |
Suga | Mazā skābene (Rumex acetosella) |
Mazā skābene Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuMazā skābene ir daudzgadīgs, 10—35 cm garš lakstaugs ar stāvu, kailu stublāju, kurš zaro ziedkopā. Lapas ir gan uz stublāja, gan izvietotas piezemes rozetā — tās savā starpā neatšķiras. Tām ir patīkama, skābena garša. Lapas ir 1,5—5 cm garas un 0,4—2 cm platas, un raksturīga šķēpveida forma.[1]
Ziedkopa ir skraja skara stublāja galā. Apziednis ir vienveidīgs un zaļgansārts. Augam nav skābenes ģintī bieži izplatītā kārpveida izauguma — augonīša — uz apziedņa. Iekšējās apziedņa lapas, kas apņem augli, ir aptuveni augļa garumā un maz ar to saistītas. Zied no maija līdz jūlijam.[1]
Pielietojums
labot šo sadaļuGan svaigas, gan termiski apstrādātas lapas ir ēdamas.[2] Lapās esošā esošā skābeņskābe piešķir tiem nedaudz skābenu garšu.[3] Kulinārijā mazās skābenes tiek izmantotas vairākos veidos, tostarp kā garšaugi, salātos, zupās un siera gatavošanā kā piena sarecinātājs. Lapām ir citronīga vai rabarberam līdzīga skābena garša.[2]
Mazās skābenes savā uzturā izmanto arī savvaļas dzīvnieki — putni ēd sēklas, un, piemēram, truši un brieži, ēd zaļumus.[4]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mazā skābene.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «mazā skābene - Rumex acetosella L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-21.
- ↑ 2,0 2,1 Christopher Nyerges. Foraging Washington: finding, identifying, and preparing edible wild foods, 2017. ISBN 978-1-4930-2534-3. OCLC 965922681.
- ↑ Damian Fagan. Wildflowers of Oregon: a field guide to over 400 wildflowers, trees, and shrubs of the coast, cascades, and high desert, 2019. ISBN 978-1-4930-3633-2. OCLC 1073035766.
- ↑ William A. Niering. The Audubon Society field guide to North American wildflowers, eastern region. New York : Knopf, 1979. ISBN 0-394-50432-1. OCLC 4593320.