Atvērt galveno izvēlni

Asteroīds

Astronomisks objekts, kas ir mazāks par planētu un netiek uzskatīts par komētu
(Pāradresēts no Mazā planēta)
Asteroīds 243 Ida

Asteroīds (grieķu: ἀστήρ, astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids")[1] jeb mazā planēta[1] ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi. Asteroīdi pēc Keplera likumiem riņķo orbītā ap Sauli. Lielākā daļa mazo planētu atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām. No pašlaik zināmajiem lielākais asteroīds pēc izmēra ir Cerera, lai gan daudzi astronomi to ir klasificējuši kā pundurplanētu. Nākamie lielākie asteroīdi ir 4 Vesta, 2 Pallāda, 10 Higieja un 31 Eufrosine.[2]

Pirmais asteroīds Cerera tika atklāts 1801. gadā. Līdz 2012. gada 21. aprīlim bija atklāti 584 599 asteroīdi, no kuriem 326 266 ir numurēti.[3] Tiek lēsts, ka Saules sistēmā faktiskais asteroīdu skaits ir mērāms miljonos.

Satura rādītājs

Asteroīdu klasifikācijaLabot

Asteroīdi tiek klasificēti pēc to virsmu ķīmiskā sastāva, ko nosaka, veicot spektroskopijas pētījumus. Visizplatītākie ir C tipa asteroīdi (aptuveni 75%), kuru virsmu galvenokārt veido ogleklis. Nākamā izplatītākā grupa ir S tipa asteroīdi (17%), kuru virsmu galvenokārt veido silikātieži. Pastāv arī citu veidu asteroīdi, piemēram, A, B, D, E, F, G, M, P, R, T un V tipa asteroīdi.

Lielākie asteroīdiLabot

 
Lielākā asteroīda Cereras attēls, kas uzņemts ar Habla kosmisko teleskopu

Lielākais asteroīds ir Cerera, lai gan daži speciālisti to izdala kā pundurplanētu, un līdz ar to lielākais asteriods ir 2 Pallāda, kuras vidējais diametrs ir 608 km. Mazāko atklāto asteroīdu aptuvenais diametrs ir sākot ar dažiem metriem.

Vieta Asteroīds Diametrs (km)
1. 1 Cerera 933
2. 2 Pallāda 608
3. 4 Vesta 538
4. 10 Higieja 450
5. 31 Eufrosine 370
6. 704 Interamnija 350
7. 511 Deivida 323
8. 65 Kibele 309
9. 52 Eiropa 289
10. 3 Jūnona 288

Asteroīdi, kuru nosaukumi saistīti ar LatvijuLabot

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 2001. 62. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
  2. Ilgonis Vilks. «Mazās planētas, komētas un meteorīti» (latviski). www.liis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-05-04. Skatīts: 2011-09-13.
  3. «How Many Solar System Bodies» (angliski). nasa.gov. Skatīts: 2012-04-21.
  4. Zvaigžņotā debess. Vasara 2012. Mācību grāmata. Rīga. 2012. 4. lpp. ISSN 0135-129X.