Mauragas (latīņu: Hieracium) ir augu ģints kurvjziežu dzimtā, kas ir tuvu radniecīga pienenēm (Taraxacum), cigoriņiem (Cichorium), salātiem (Lactuca) un mīkstpienēm (Sonchus).[1] Mauragas ir liela ģints — tajā identificēts vairāk nekā 10 000 sugu un pasugu.[2] Daži botāniķi visas šīs sugas vai pasugas sagrupē aptuveni 800 pieņemtās sugās,[3] savukārt citi dod priekšroku vairākiem tūkstošiem sugu.

Mauragas
Hieracium (L.)
Hieracium glaucinum
Hieracium glaucinum
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Angiospermae)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseAsteru apakšklase (Asteridae)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjzieži (Asteraceae)
ĢintsMauragas (Hieracium)
Mauragas Vikikrātuvē

Mauragas, atšķirībā no pamauragām, pārsvarā aug mežos un krūmājos. Tām nekad nav ložņājošu vai stīgojošu dzinumu. Parasti (ar retiem izņēmumiem) mauragām ir gan lapu rozetes, gan stublāja lapas.[4]

Ģinti Hieracium aprakstījis K. Linnejs (Linnaeus 1753). Latvijas florā tā pirmoreiz minēta 18. gadsimta otrajā pusē (Fischer 1778). 20. gadsimta 40. gados A. Rasiņš (Rasiņš 1946) šajā ģintī lietojis divas apakšģintis: Pilosella Tausch (1828) un Euhieracium Torr. et Gray (1838). Izdevumā Flora of the Baltic Countries 3. sējumā (Kukk, Gudžinskas 2003; Sennikov 2003) pirmoreiz Latvijas botānikas vēsturē pamauragu apakšģints Pilosella ir paaugstināta ģints rangā.[5]

Mauragu sugu skaitu Latvijā dažādi autori vērtē no 5 līdz 50. Skaits nav precīzi zināms, jo sugas ir ļoti mainīgas, bieži notiek augļu veidošanās bez apaugļošanās, arī hibridizācija.[6] Tām ir daudz pakāpeniski pārejošu formu un varietāšu. Ir arī tādi hibrīdi, kas radušies ar vairāk nekā 2 pamatsugu līdzdalību, tāpēc sugu noteikšana ir sarežģīta.[4]

Dažas no Latvijā sastopamām mauragu sugām:[7][4]

  1. «Orange and Meadow Hawkweed, from the Montana State University Extension Service». web.archive.org. 2007-08-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-14. Skatīts: 2023-02-22.
  2. «International Plant Names Index». www.ipni.org. Skatīts: 2023-02-22.
  3. «International Organization For Plant Information - Provisional GPC». web.archive.org. 2013-12-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-13. Skatīts: 2023-02-22.
  4. 4,0 4,1 4,2 N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 623. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
  5. Viesturs Šulcs, Gita Bērziņa, Zane Deķere, Inese Ēdelmane Mauragu (Hieracium) un pamauragu (Pilosella) terminoloģiskie sugu nosaukumi latviešu valodā. Latvijas Veģetācija, 2003, 7: 85-93
  6. Mauraga (Hieracium) redzet.eu Skatīts: 2024.02.23.
  7. «Kurvjziežu dzimta - Compositae, syn. Asteraceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-02-22.