Māķāšs Huņadi

Māķāšs Huņadi (ungāru: Hunyadi Mátyás), arī Matejs Korvins (latīņu: Matthias Corvinus, horvātu: Matija Korvin, rumāņu: Matia Corvin, čehu: Matyáš Korvín; dzimis 1443. gada 23. februārī, miris 1490. gada 6. aprīlī), bija Ungārijas un Horvātijas karalis no 1458. līdz savai nāvei 1490. gadā. Māķāša valdīšana tautas atmiņā saglabājusies kā viens no Ungārijas un Rumānijas uzplaukuma periodiem. Huņadi tiek pieminēts ungāru un rumāņu teikās un tautasdziesmās. Attēlots uz mūsdienu Ungārijas 1000 forintu naudas zīmes.

Māķāšs Huņadi Hunyadi Mátyás
Ungārijas un Horvātijas karalis
Amatā 1458. gada 20. janvārī — 1490. gada 9. aprīlī
Priekštecis	Lāslo V
Pēctecis	Ulāslo II
Dzimšanas dati	1443. gada 23. februārī Koložvāra, Ungārijas Karaliste (mūsdienās Kluža-Napoka, Rumānija)
Miršanas dati	1490. gada 6. aprīlī (47 gadu vecumā) Vīne, Austrija
Apglabāts	Sēkešfehērvāras katedrāle, Sēkešfehērvāra, Ungārija
Dinastija	Huņadi dinastija
Tēvs	Jānošs Huņadi
Māte	Eržēbeta Silāģi
Dzīvesbiedrs(-e)	Podebrādu Katalina Aragonas Beatrikse
Bērni	Jānošs Korvins (ārlaulībā)
Reliģija	katoļticība

Ungārijas Karalistes teritorija 1490. gadā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1443. gadā Transilvānijas vaivada Jānoša Huņadi ģimenē. Kļuva par Ungārijas karali 15 gadu vecumā. Izglītojās Itālijā, ietekmējās no renesanses idejām. Atbalstīja celtniecību, mākslu, viņa bibliotēka - Bibliotheca Corviniana bija viena no lielākajām Eiropā. Huņadi valdīšanas gados Ungārija bija milzīga valsts, kura stiepās no Vācijas dienvidiem līdz Bulgārijai.

1469. gadā Korvinu kronēja par Bohēmijas karali pret Jirži no Podebradiem un viņš pārvaldīja Morāviju, Silēziju un Lužicu. Karalis Māķāšs Huņadi veiksmīgi atvairīja Osmaņu impērijas uzbrukumus un karoja ar čehiem un austriešiem.

Miris 1490. gadā. Tā kā Māķāšam Huņadi nebija likumīgu mantinieku, pēc viņa nāves Ungārijā iestājās varas krīze. Reālā vara nokļuva atsevišķu vietvalžu rokās, līdz 1526. gadā Mohāčas kaujā Ungāriju sagrāva osmaņi.

Priekštecis: Lāslo V

Ungārijas karalis 1458-1490

Pēctecis: Ulāslo II