Marija Pēkšēna
Marija Pēkšēna (dzimusi 1845. gada 10. oktobrī, mirusi 1903. gada 8. decembrī) bija latviešu rakstniece un dramaturģe.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimusi saimnieku ģimenē. Mācījusies Valmieras pilsētas skolā. Pēcāk strādājusi par audzinātāju Nuķu pusmuižā, no 1869. gada Vecatē, kur sarakstījusi lugu "Ģertrūde" — par jaunas sievietes konfliktu ar sabiedrību. 1870. gadā Rīgas Latviešu biedrības konkursā tā ieguva 1. godalgu, bet tautas atmodas ideju dēļ cenzūra aizliedza lugu izrādīt. Līdzīgi centieni atspoguļoti arī lugā "Vienu stāstu".
1880. gadu sākumā Pēkšēna pārcēlusies uz Rīgu pie brāļa — advokāta Jēkaba Pēkšēna. Te sarakstījusi lugas "Ceļa biedri" un "Laiku ziedi jeb Zeltezerpilskungi un zeltezerieši" (cenzūra to aizliedza 1896. gadā); šīs lugas mākslinieciski neizstrādātas, nav izrādītas. Pēkšēnas lugas un dzejoļu krājums "Saulgoži un pakrēšļi" nav publicēts.[1]
Mirusi Rīgā, apbedīta Lielajos kapos.[2]
Piemiņa labot šo sadaļu
1990. gadā Ramatas pagastā uzstādīts Pēkšēnas piemiņas akmens (tēlnieks Andris Vārpa).[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Pēkšēna, Marija». biblioteka.valmiera.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. augustā. Skatīts: 2018. gada 3. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Marija Pēkšēna». nekropole.info. Skatīts: 2018. gada 3. decembrī.