Marija Mamašuka
Marija Mamašuka (baltkrievu: Марыя Русланаўна Мамашук; dzimusi 1992. gada 31. augustā) ir baltkrievu cīkstone, startē brīvajā cīņā.[1] 2016. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja.[2]
Marija Mamašuka — otrā rindā pa kreisi uz Baltkrievijas pastmarkas.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimusi | 1992. gada 31. augustā Gomeļa, Baltkrievija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Augums | 163 cm | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Svars | 65 kg | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Baltkrievija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sporta veids | Cīņas sports | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Disciplīna | Brīvā cīņa | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Treneris | Sergejs Smaļs | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Bijušie treneri | Pjotrs Babejs | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Olimpisko spēļu informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dalības reizes | 1 (2016) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Medaļas | 1 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Karjera
labot šo sadaļuMarija Mamašuka sāka nodarboties ar cīņas sportu 2005. gadā vēl būdama pusaudze. Viņas pirmais treneris bija Pjotrs Babejs, kas viņu iesaistīja sporta skolas brīvās cīņas sekcijā. Viņš arī pārliecināja Marijas māti, kam meitas izvēlētais sporta veids sākumā nepatika, par nepieciešamību turpināt nodarbības.[3] Viņas pirmās starptautiskās sacensības bija 2008. gada Eiropas čempionāts kadetiem Daugavpilī, kur viņa, startējot svara kategorijā līdz 56 kg, ieguva 11. vietu.[4] 2009. gada Eiropas čempionāts Zreņaninā atnesa pirmo medaļu starptautiskā arēnā. Joprojām, startējot kadetu grupā svaru kategorijā līdz 60 kg, viņa izcīnīja bronzas medaļu. Sīvās konkurences dēļ, 2010. un 2011. gadā viņa neiekļuva Baltkrievijas izlasē un uz starptautiskām sacensībām viņa netika. Pēc devītās klases beigšanas Marija mācības turpināja Gomeļā olimpisko rezerju skolā. No 2011. gada par viņas treneri kļuva Sjargejs Smaļs.[3] 2012. gada maijā viņa piedalījās olimpiskās atlases sacensībās Helsinkos, bet jau pirmajā kārtā cieta neveiksmi pret francūzieti, pasaules eksčempioni Odri Prito. Mēnesi vēlāk viņa startēja Eiropas čempionātā, kur junioru grupā ieguva 2. vietu aiz Krievijas pārstāves Marijas Ļuļkovas.[4]
2013. gada martā Tbilisi Marija Mamašuka piedalījās pirmo reizi Eiropas pieaugušo čempionātā. Bet zaudējums jau pirmajā cīņā pret Innu Tražukovu no Krievijas viņai liedza tālāku dalību turnīrā. Pasaules čempionātā 2013. gada septembrī viņa pirmās divas cīņas uzvarēja, bet trešajā cieta sakāvi pret olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju kolumbieti Žaklīnu Kastillo, iegūstot 9. vietu.[4]
2014. gada aprīlī Eiropas sieviešu čempionāta Somijas pilsētā Vantā viņa parādīja ievēroja progresu pieaugušo sacensībās, uzvarēja Mariju Dianu, (Itālija), Hennu Johansoni (Zviedrija) un Džananu Manolovu (Bulgārija) un zaudēja tikai fināla cīņā pret Anastasiju Grigorjevu no Latvijas, izcīnot sudraba medaļu.[4]
2015. gadā Marija Mamašuka kļuva par Eiropas U23 čempioni, ieguva bronzas medaļu Eiropas spēlēs Baku, uzvarēja Polijas atklātajā čempionātā, bija trešā Vācijas Grand Prix turnīrā, bet pasaules čempionātā ieņēma tikai 10. vietu.[4]
Veiksmīgs Marijai bija 2016. gads, tā sākumā viņa uzvarēja piecos turnīros pēc kārtas. Svarīgākie no tiem bija Eiropas čempionāts, kurā viņa pirmoreiz startē svara kategorijā līdz 69 kg un olimpiskās atlases sacensības. Olimpisko spēļu brīvās cīņas turnīra finālā viņa zaudēja japānietei Risako Kavai un ieguva sudraba medaļu.[4]
2017. gadā viņa ieguva vēl divas sudraba medaļām: Eiropas čempionātā un Polijas atklātajā čempionātā.[4]
Galvenie sasniegumi
labot šo sadaļuSacensības | 2009 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Olimpiskās spēles | — | — | — | — | — | 2 | — | — |
Universiāde | — | — | 3 | — | — | — | — | |
Pasaules čempionāts | — | — | 9 | 7 | 10 | — | 8 | |
Eiropas spēles | — | — | — | — | 3 | — | — | |
Eiropas čempionāts | — | — | 14 | 2 | — | 1 | 2 | |
Eiropas čempionāts U23 | — | — | — | — | 1 | — | — | |
Eiropas čempionāts junioriem | — | 2 | — | — | — | — | — | |
Eiropas čempionāts kadetiem | 2 | — | — | — | — | — | — |
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- Goda ordenis (Baltkrievija)
- Baltkrievijas starptautiskās klases sporta meistare.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Мамошук Мария Руслановна» (krievu). wrestling.by. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-05. Skatīts: 2018-04-29.
- ↑ «Мария Мамошук (женская борьба)» (krievu). http://borba.belinfosport.by. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-03-01. Skatīts: 2018-04-29.
- ↑ 3,0 3,1 «Боевая девушка из Зябровки» (krievu). mst.by. 2016-09-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-11-09. Skatīts: 2018-04-29.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «Mamashuk, Maria (BLR)» (angļu). .iat.uni-leipzig.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-12. Skatīts: 2018-04-29.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Mamašuka |
- Olympedia profils (angliski)
- FILA profils (angliski)
- Marijas Mamašukas (zīlā tērpā) cīņa ar Anastasiju Grigorjevu 2014. gada Eiropas čempionātā.