Marija Mamašuka (baltkrievu: Марыя Русланаўна Мамашук; dzimusi 1992. gada 31. augustā) ir baltkrievu cīkstone, startē brīvajā cīņā.[1] 2016. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja.[2]

Marija Mamašuka
Марыя Мамашук
Marija Mamašuka — otrā rindā pa kreisi uz Baltkrievijas pastmarkas.
Personas dati
Dzimusi 1992. gada 31. augustā (32 gadi)
Valsts karogs: Baltkrievija Gomeļa, Baltkrievija
Augums 163 cm
Svars 65 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Treneris Sergejs Smaļs
Bijušie treneri Pjotrs Babejs
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (2016)
Medaļas 1
 
Medaļas
Sieviešu brīvā cīņa
Pārstāvot: Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Vasaras olimpiskās spēles
Sudrabs Riodežaneiro 2016 līdz 63 kg
Universiādes
Bronza Kazaņa 2013 līdz 63 kg
Eiropas spēles
Bronza Baku 2015 līdz 63 kg
Eiropas čempionāts
Sudrabs Vantā 2014 līdz 63 kg
Zelts Rīga 2016 līdz 69 kg
Sudrabs Novisada 2017 līdz 69 kg
Eiropas čempionāts kadetiem
Sudrabs Zreņanina 2009 līdz 63 kg
Eiropas čempionāts junioriem
Sudrabs Zagreba 2012 līdz 63 kg
Eiropas čempionāts jauniešiem
Zelts Valbžiha 2015 līdz 63 kg

Marija Mamašuka sāka nodarboties ar cīņas sportu 2005. gadā vēl būdama pusaudze. Viņas pirmais treneris bija Pjotrs Babejs, kas viņu iesaistīja sporta skolas brīvās cīņas sekcijā. Viņš arī pārliecināja Marijas māti, kam meitas izvēlētais sporta veids sākumā nepatika, par nepieciešamību turpināt nodarbības.[3] Viņas pirmās starptautiskās sacensības bija 2008. gada Eiropas čempionāts kadetiem Daugavpilī, kur viņa, startējot svara kategorijā līdz 56 kg, ieguva 11. vietu.[4] 2009. gada Eiropas čempionāts Zreņaninā atnesa pirmo medaļu starptautiskā arēnā. Joprojām, startējot kadetu grupā svaru kategorijā līdz 60 kg, viņa izcīnīja bronzas medaļu. Sīvās konkurences dēļ, 2010. un 2011. gadā viņa neiekļuva Baltkrievijas izlasē un uz starptautiskām sacensībām viņa netika. Pēc devītās klases beigšanas Marija mācības turpināja Gomeļā olimpisko rezerju skolā. No 2011. gada par viņas treneri kļuva Sjargejs Smaļs.[3] 2012. gada maijā viņa piedalījās olimpiskās atlases sacensībās Helsinkos, bet jau pirmajā kārtā cieta neveiksmi pret francūzieti, pasaules eksčempioni Odri Prito. Mēnesi vēlāk viņa startēja Eiropas čempionātā, kur junioru grupā ieguva 2. vietu aiz Krievijas pārstāves Marijas Ļuļkovas.[4]

2013. gada martā Tbilisi Marija Mamašuka piedalījās pirmo reizi Eiropas pieaugušo čempionātā. Bet zaudējums jau pirmajā cīņā pret Innu Tražukovu no Krievijas viņai liedza tālāku dalību turnīrā. Pasaules čempionātā 2013. gada septembrī viņa pirmās divas cīņas uzvarēja, bet trešajā cieta sakāvi pret olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju kolumbieti Žaklīnu Kastillo, iegūstot 9. vietu.[4]

2014. gada aprīlī Eiropas sieviešu čempionāta Somijas pilsētā Vantā viņa parādīja ievēroja progresu pieaugušo sacensībās, uzvarēja Mariju Dianu, (Itālija), Hennu Johansoni (Zviedrija) un Džananu Manolovu (Bulgārija) un zaudēja tikai fināla cīņā pret Anastasiju Grigorjevu no Latvijas, izcīnot sudraba medaļu.[4]

2015. gadā Marija Mamašuka kļuva par Eiropas U23 čempioni, ieguva bronzas medaļu Eiropas spēlēs Baku, uzvarēja Polijas atklātajā čempionātā, bija trešā Vācijas Grand Prix turnīrā, bet pasaules čempionātā ieņēma tikai 10. vietu.[4]

Veiksmīgs Marijai bija 2016. gads, tā sākumā viņa uzvarēja piecos turnīros pēc kārtas. Svarīgākie no tiem bija Eiropas čempionāts, kurā viņa pirmoreiz startē svara kategorijā līdz 69 kg un olimpiskās atlases sacensības. Olimpisko spēļu brīvās cīņas turnīra finālā viņa zaudēja japānietei Risako Kavai un ieguva sudraba medaļu.[4]

2017. gadā viņa ieguva vēl divas sudraba medaļām: Eiropas čempionātā un Polijas atklātajā čempionātā.[4]

Galvenie sasniegumi

labot šo sadaļu
Sacensības 2009 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Olimpiskās spēles 2
Universiāde 3
Pasaules čempionāts 9 7 10 8
Eiropas spēles 3
Eiropas čempionāts 14 2 1 2
Eiropas čempionāts U23 1
Eiropas čempionāts junioriem 2
Eiropas čempionāts kadetiem 2

Apbalvojumi un pagodinājumi

labot šo sadaļu
  • Goda ordenis (Baltkrievija)
  • Baltkrievijas starptautiskās klases sporta meistare.
  1. «Мамошук Мария Руслановна» (krievu). wrestling.by. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-05. Skatīts: 2018-04-29.
  2. «Мария Мамошук (женская борьба)» (krievu). http://borba.belinfosport.by. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-03-01. Skatīts: 2018-04-29.
  3. 3,0 3,1 «Боевая девушка из Зябровки» (krievu). mst.by. 2016-09-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-11-09. Skatīts: 2018-04-29.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «Mamashuk, Maria (BLR)» (angļu). .iat.uni-leipzig.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-12. Skatīts: 2018-04-29.

Ārējās saites

labot šo sadaļu