Marija Škoļņika
Marija Škoļņika (krievu: Мария Марковна Школьник; dzimusi 1885. gadā, mirusi 1955. gadā) bija ebreju izcelsmes Krievijas revolucionāre, teroriste un esere.[1]
| ||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļu1906. gada 1. janvārī kopā ar A. Špeizmani piedalījās atentātā pret Čerņihivas gubernatoru A. A. Hvostovu, kurš tika ievainots. Piespriests nāvessods, kas aizstāts ar mūža katorgu. Austrumsibīrijā izcieta sodu Nerčinskas katorgā, tajā skaitā Maļcevskas cietumā, kopā ar latvieti Austru Tievais[2], vēlāko atentāta pret Ļeņinu izdarītāju Kaplāni, kā arī eserēm - Spiridonovu, Fialku un Ismailoviču. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī tur izpildot miesassodu pērta ar rīkstēm[3], ko iepriekš politieslodzītajiem parasti nedarīja. 1911. gadā bēgusi no katorgas, cauri Mandžūrijai izdevies nokļūt ASV.[4] Pēc 1917. gada atgriezusies Krievijā, 1927. gadā iestājusies Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku (boļševiku) partijā. PSRS nozīmes personālā pensionāre. Publicējusi atmiņas "Bijušās teroristes dzīve" («Жизнь бывшей террористки», 1929).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Школьник, Мария Марковна». dic.academic.ru.
- ↑ «Нерчинская каторга 1907-1917». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 19. aprīlī.
- ↑ «Школьник, Мария ЖИЗНЬ БЫВШЕЙ ТЕРРОРИСТКИ, ГЛАВА VI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. janvārī. Skatīts: 2008. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Мария Марковна Школьник». www.baikalarea.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 12. jūnijā.