Marginoporas (Marginopora) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā. Šo ģinti 1830. gadā aprakstīja franču dabaspētnieks Žozefs Pols Gemārs un franču zoologs Žans Renē Kua. Ģeohronoloģiski marginoporas ir zināmas no miocēna līdz mūsdienām. Izplatītas Klusajā un Indijas okeānā. Marginoporas veido endosimbiozi ar dinoflagellatēm.

Marginoporas
Marginopora Quoy & Gaimard, 1830
Marginopora vertebralis
Marginopora vertebralis
Klasifikācija
ValstsRhizaria
TipsForaminīferas (Foraminifera)
KlaseTubothalamea
KārtaMiliolīdas (Miliolida)
VirsdzimtaSoritoīdas (Soritoidea)
DzimtaSoritīdas (Soritidae)
ApakšdzimtaSoritīnas (Soritinae)
ĢintsMarginoporas (Marginopora)
Iedalījums
Marginoporas Vikikrātuvē

Čaula diskveidīga, liela, ar sabiezinātām malām. Makrosfēriskā čaula ir diametrā līdz 11 mm. Juvenīlā čaula sastāv no dīgļkameras, spirāliskas pārejas un lielākas sekundārās čaulas ar daudzām porām. Mikrosfēriskā čaula ir diametrā līdz 30 mm, ar nelielām agrīnās, planispirālās stadijas, nākamās peneproplīdu stadijas un vēlākās stadijas cikliskajām kamerām, kas sadalītas ar īsām vertikālām, uz iekšu vērstām septām, veidojot šauru malējo zonu, un atstājot vaļēju centrālo eju ar neregulārām vai nepilnīgām centrālajām septulām un stabiņiem. Slīpi stoloni savieno sānu kameras ar kamerām augšā un apakšā.

Lielākajiem īpatņiem čaulas centrālajā daļā veidojas caurums, jo agrīno stadiju kameras ar plānākām sieniņām, domājams, tiek absorbētas ar nākamajām kamerām. Pieaugušiem īpatņiem izveidojas 4-9 cikliskās kameras un nesadalītās reproduktīvās kameras ar lielām porām gar ārējo malu. Reproduktīvajā kamerā vienā metienā var izveidoties līdz 150 embrijiem, kas tiek izmesti caur ārējās sieniņas lielajām porām. Neperforētās kaļķa čaulas sieniņas par 12,5% sastāv no magnija karbonāta. Čaulas iekšpuses sieniņās ir daudz mazu, apaļu poru, kas diagonāli savieno blakus esošās kameras.

Ģints dalījums sugās[1]:

  • Ģints: Marginopora Quoy & Gaimard, 1830