Marī Fransuā Sadī Karno
Marī Fransuā Sadī Karno (franču: Marie François Sadi Carnot; dzimis 1837. gada 11. augustā, miris 1894. gada 25. jūnijā) bija franču politiķis. Francijas prezidents no 1887. gada līdz nogalināšanai atentātā 1894. gadā.
| Marī Fransuā Sadī Karno Marie François Sadi Carnot | |
|---|---|
 | |
| Francijas prezidents | |
|
Amatā 1887. gada 3. decembris — 1894. gada 25. jūnijs | |
| Priekštecis | Žils Grevī |
| Pēctecis | Žans Kazimirs-Perjē |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1837. gada 11. augustā Limoža, Augšvjenna  Francija |
| Miršanas dati |
1894. gada 25. jūnijā (56 gadu vecumā) Liona, Ronas departaments Francija |
| Politiskā partija | Kreisie republikāņi (Gauche républicaine) |
| Profesija | inženieris |
Dzimis politiķa ģimenē. Nosaukts par godu savam tēvocim fiziķim Nikolā Leonāram Sadī Karno. Studējis inženieriju Politehniskajā skolā. Par Trešās republikas prezidentu kļuva pēc Žila Grevī demisijas Daniela Vilsona skandāla rezultātā. Būdams pārliecināts republikānis, veiksmīgi pārvarēja Žorža Bulanžē krīzi. Karno darbības laikā Parīzē notika 1889. gada Vispasaules izstāde un tika uzcelts Eifeļa tornis. Valsts reputāciju iedragāja 1892. gada Panamas skandāls, tomēr paša Karno prestižs saglabājās augsts. 1894. gadā pēc runas Lionā, Karno nodūra itāļu anarhists Sante Kazerio.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marī Fransuā Sadī Karno.
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |