Malajas degunragputns
Malajas degunragputns (Buceros rhinoceros) ir liela auguma degunragputnu dzimtas (Bucerotidae) putnu suga. Tam ir trīs pasugas.[1] Tas mājo Dienvidaustrumāzijas tropiskajos un subrtropiskajos lietus mežos, gan ielejās, gan kalnos līdz 1400 metriem virs jūras līmeņa. Malajas degunragputnu sastopams Borneo, Sumatrā, Javā, Malakas pussalā, Singapūrā un Taizemes dienvidos.[2]
| Malajas degunragputns Buceros rhinoceros (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Degunragputnveidīgie (Bucerotiformes) |
| Dzimta | Degunragputnu dzimta (Bucerotidae) |
| Ģints | Degunragputni (Buceros) |
| Suga | Malajas degunragputns (Buceros rhinoceros) |
 Malajas degunragputns Vikikrātuvē | |
Malajas degunragputns ir Malaizijas Saravakas štata putns un Malaizijas valsts nacionālais simbols.[3] Vietējie iedzīvotāji dajaki uzskata, ka Malajas degunragputns ir visu putnu karalis. Tā attēlus un skulptūras izmanto, lai cildinātu putnu dievu — Sengalang Burong.[4] Lai arī Malajas degunragputni vēl nav sasnieguši apdraudētas sugas statusu, tomēr tā ir "gandrīz apdraudēta" (angļu: near threatened).[2] Populācijas skaits turpina samazināties un tās izdzīvošanu apdraud vairāki faktori - dzīves vietas zaudēšana dēļ izcirstiem mežiem un medības, lai iegūtu gaļu, spalvas un knābja ragus.[5]
Izskats
labot šo sadaļu
.jpg)
Malajas degunragputns ir liela auguma putns. Tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 91—127 cm,[6][7] spārnu izplētums apmēram 152 cm,[8] svars 2—3 kg.[5][7] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Tēviņu vidējais svars ir 2,8 kg, mātītēm 2,3 kg.[8]
Malajas degunragputna apspalvojums ir melns ar baltu pavēderi, stilbiem un asti, uz kuras ir plata, melna josla. Virs knābja ir liels ragveida izaugums, kas ļoti bieži ir izliekts uz augšu. Lai arī knābis ir liels un masīvs, tas ir viegls, jo to veido poraini, sūklim līdzīgi audi. Gan knābis, gan knābja rags ir balti, bet, tā kā putns izmanto knābi, lai tīrītu un ieeļļotu savas spalvas ar krāsaino sekrētu, kas izdalās no dziedzera zem astes, tad tas ar laiku nokrāsojas oranžs vai sarkans. Kājas un pēdas ir olīvzaļas. Āda ap acīm tēviņiem ir melna, bet pašas acis sarkanas, mātītēm āda ir sarkana, bet acis baltas.[8] Šiem putniem ir garas skropstas, kas pasargā acis no ievainojumiem. Tomēr skropstas nav īstas, tās ir modificētas spalvas.[5]
Knābja pielietojums
labot šo sadaļuMalajas degunragputns knābi izmanto dažādām funkcijām. Abi dzimumi, gan tēviņš, gan mātīte izmanto lielo knābi kā korķi, lai aizsprostotu ieeju ligzdošanas dobumā. Garais knābis putnam palīdz aizsniegt augļus koku zaros. Pats knābja gals tiek izmantots līdzīgi kā pirksti, uzmanīgi noplūcot ogu zarā, bet knābja robotā mala tiek izmantota, lai barību stingri satvertu. Pirms apēšanas barība tiek pamesta gaisā un veikli noķerta knābī, norijot barību vienā gabalā. Lielais knābis tiek izmantots arī, lai aizstāvētos no ienaidniekiem.[5]
Uzvedība
labot šo sadaļuMalajas degunragputni veido monogāmus pārus. Parasti tos var novērot pa pāriem, bet labās barošanās vietās veidojas nelieli bari.[5][8] Arī baros var redzēt, ka pāris visu laiku turas kopā, turklāt tēviņš ik pa brīdim ieraduma pēc baro mātīti, nepārtraukti uzturot un nostiprinot savstarpējās saites. Ligzdošanas laikā pāris nostiprina savu teritoriju, par to paziņojot ar skaļiem kliedzieniem.[8]
Barība
labot šo sadaļuMalajas degunragputns galvenokārt barojas ar augļiem, bet tas barojas arī ar nelieliem zīdītājiem (piemēram, grauzējiem), ķirzakām, čūskām, putniem un kukaiņiem.[5][8] Visiecienītākie augļi ir vīģes.[8] Malajas degunragputniem ir milzīga ekoloģiskā nozīme. Apēdot augļus, tie izplata savvaļas koku sēklas. Kamēr sēklas izceļo cauri putna gremošanas sistēmai un ar fekālijām nonāk zemē, degunragputni ir jau aizceļojuši uz citām vietām mežā.[8]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Malajas degunragputnu pāriem veidojas ļoti ciešas attiecības. Ligzdošanas sezona šai sugai ilgst no janvāra līdz aprīlim.[8] Apmēram mēnesi pirms pārošanās tēviņš uzsāk mātītes aplidošanu, pienesot tai barību.[5] Mātīte ligzdošanas laikā ir pilnībā atkarīga no tēviņa, kurš viņu baro, kamēr mātīte perē un vēlāk aprūpē mazos putnēnus. Lizgda tiek iekārtota koka dobumā, kuru pāris piemeklē kopīgi. Dobums parasti atrodas augstu kokā,[5] turklāt tiek izvēlēts vismazākais dobums, kurā mātīte spēj iespraukties.[8]
Mātīte izdēj 2—3 baltas olas. Pēc tam, kad olas ir izdētas, pāris aizmūrē dobuma ieeju. Tēviņš savāc dubļus, sajauc tos kopā ar barību un fekālijām un mūrē dobuma ieeju no ārpuses, bet mātīte no iekšpuses.[5] Tiek atstāta pavisam neliela sprauga, tik liela, lai tēviņš varētu pabarot mātīti un putnēnus un, lai mātīte varētu atbrīvoties no ekskrementiem. Mātīte nepamet ligzdu apmēram 3 mēnešus, gan kamēr perē, gan kamēr putnēni paaugās. Šajā laikā mātīte pilnībā nomaina arī savu apspalvojumu.[8] Inkubācijas periods ilgst 39—45 dienas.[5] Kad putnēniem apmēram mēneša vecumā[8] izaug pirmās spalvas, mātīte uzlauž dobuma ieeju un kopā ar tēviņu turpina barot putnēnus. Mazuļi ligzdu pamet apmēram 80 dienu vecumā.[5][8] Abi vecāki turpina barot jaunos putnus vēl 6 mēnešus.[8] Dzimumbriedumu Malajas degunragputni sasniedz 4 gadu vecumā. Savvaļā tie dzīvo līdz 30 gadiem, nebrīvē līdz 33 gadiem.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļuMalajas degunragputnam ir 3 pasugas:[1]
- Buceros rhinoceros rhinoceros — nominālpasuga, sastopams Malakas pussalā un Sumatrā;
- Buceros rhinoceros borneoensis — sastopams Borneo;
- Buceros rhinoceros silvestris — sastopams Javā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Mousebirds, Cuckoo Roller, trogons, hoopoes, hornbills, 2020
- ↑ 2,0 2,1 IUCN: Buceros rhinoceros
- ↑ Kenyalang - State Bird of Sarawak (Archive, December 2005). Sarawak Tourism Board.
- ↑ «Mythology Dictionary: Sengalang Burong». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. martā. Skatīts: 2014. gada 2. decembrī.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 «DenverZoo: Rhinoceros Hornbill». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. augustā. Skatīts: 2014. gada 2. decembrī.
- ↑ «Malaysian Nature Society: Rhinoceros Hornbill». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. novembrī. Skatīts: 2014. gada 2. decembrī.
- ↑ 7,0 7,1 Antique Rhinoceros Hornbill Specimen[novecojusi saite]
- ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 8,11 8,12 8,13 «Coraciiformes Taxon Advisory Group: Rhinoceros Hornbill (Buceros rhinoceros)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 2. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malajas degunragputns |
- ARKive: Rhinoceros hornbill (Buceros rhinoceros)
- Rainforest Information for Kids: Rhinoceros Hornbill
- BirdLife: Rhinoceros Hornbill Buceros rhinoceros Arhivēts 2014. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Tropical Birds: Rhinoceros Hornbill (skaņas celiņš)