Maksis Šēnfelds
Maksis Šēnfelds (1861—1912) bija psihiatrs, Nervu klīnikas un sanatorijas direktors Atgāzenē.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis kā Moze Šēnfelds 1861. gada 8. novembrī Jelgavā tirgotāja Levina Šēnfelda ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, studēja Tērbatas Universitātē. Pēc ārsta diploma iegūšanas 1887. gadā sāka strādāt Teodora Tīlinga vadītajā Sarkankalna slimnīcā. 1893. gadā M. Šēnfelds Tērbatas Universitātē aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju par inducētiem murgiem, pēc tam papildinājās Berlīnes Universitātē, no 1894. gada strādāja privātpraksē Rīgā.
No 1897. līdz 1899. gadam pēc Vilhelma Bokslafa projekta uzcēla piecus mūra korpusus savai privātklīnikai Atgāzenē. 1912. gada 2. oktobrī Rīgā viņu nošāva pacients Johans Heinrihs Bērenss fon Rautenfelds (1882—1929), ārstu apbedīja Vecajos ebreju kapos.[1]
Atgāzenes psihiatrisko klīniku pēc Makša Šēnfelda nāves vadījs viņa jaunākais brālis Leopolds Šēnfelds, pēc tam Makša dēls Aleksandrs Šēnfelds. Pēc Latvijas okupācijas Šēnfelda klīniku nacionalizēja.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Arnis Vīksna. Pacients nošauj ārstu Arhivēts 2020. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs 2015. gada 15. jūlijā