1810. gada Maija revolūcija

(Pāradresēts no Maija revolūcija)

Maija revolūcija (spāņu: Revolución de Mayo) bija virkne notikumu Buenosairesā, kas noveda pie Argentīnas neatkarības kara sākuma. Tā notika laikā no 1810. gada 18. maija līdz 25. maijam, un tā rezultātā tika izveidota pirmā neatkarīgā valdība Argentīnas teritorijā, kas līdz tam bija Spānijas kolonija.

Cabildo Abierto

Maija revolūcija bija pirmais solis ceļā uz Argentīnas neatkarību, kuru oficiāli pasludināja 1816. gada 9. jūlijā. Šis notikums arī iedvesmoja citus Dienvidamerikas neatkarības kustības dalībniekus un bija svarīgs solis ceļā uz Spānijas koloniālās varas sabrukumu reģionā.

19. gadsimta sākumā Dienvidamerikas kolonijas, kas bija Spānijas kontrolē, arvien vairāk izjuta neapmierinātību ar koloniālo pārvaldi. Tirdzniecības ierobežojumi, nodokļu slogas, kā arī vietējās elites vēlme pēc lielākas autonomijas veicināja neapmierinātību ar Spānijas varu. Napoleona kari Eiropā, kuros Napoleons Bonaparts gāza Spānijas karali Ferdinandu VII un 1808. gadā iecēla savu brāli Džozefu Bonapartu par Spānijas karali, radīja haosu Spānijas impērijā un vājināja centrālo varu pār tās kolonijām. Šī situācija deva iespēju vietējām kustībām Latīņamerikā uzsākt neatkarības cīņas.

Revolūcijas izšķirošie notikumi aizsākās 1810. gada maijā, kad Buenosairesā tika izplatītas ziņas par Napoleona iejaukšanos Spānijas monarhijā un par koloniālās varas vājumu. Buenosairesas iedzīvotāji, kuru vidū bija gan vietējā elite, gan parastie pilsoņi, sāka apspriest nepieciešamību pārņemt varu savās rokās.

1810. gada 22. maijā Buenosairesas iedzīvotāji, kuri piekrita neatkarības idejām, sanāca uz "Cabildo Abierto" — īpašu pilsētas padomes sēdi, kurā tika apspriesta politiskā situācija un iespējama rīcība. Šajā sapulcē tika izlemts gāzt Spānijas vietvaldi Baltazaru Hidalgo de Kisnerosu un izveidot jaunu pagaidu valdību.

11. maijā, pēc vairākām dienām ilgām diskusijām un saspīlējumiem, tika izveidota La Primera Junta, kurā piedalījās vietējie līderi, tostarp Kornēlio Sāvedra, Mariano Moreno un Manuels Belgrano. Šī pagaidu valdība sevi pasludināja par suverēnu līdz brīdim, kad Spānijas karalis Ferdinands VII atgūs troni, taču praktiski tas bija pirmais solis Argentīnas neatkarības ceļā.

Kaut arī oficiāla neatkarība tika pasludināta tikai 1816. gada 9. jūlijā, Maija revolūcija tiek uzskatīta par Argentīnas neatkarības procesa sākumu, un tās nozīmi Argentīnas vēsturē un nacionālajā identitātē atzīmē līdz mūsdienām. Katru gadu 25. maijs tiek atzīmēts kā valsts svētki — Revolūcijas diena (Día de la Revolución de Mayo).

Ārējās saites

labot šo sadaļu