Maija Dragūne
Maija Dragūne (dzimusi 1945. gada 19. martā Rīgā) ir latviešu grafiķe, darbojas stājgrafikā un grāmatu grafikā, izmantojot galvenokārt litogrāfijas tehniku. Karikatūrista Voldemāra Dragūna meita.
| Maija Dragūne | |
|---|---|
| Dzimis |
1945. gada 19. martā Rīga, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Nozares | grafika |
Biogrāfija
labot šo sadaļuMaija Dragūne dzimusi 1945. gada 19. martā Rīgā karikatūrista un feļetonista Voldemāra Dragūna ģimenē. Mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kuru beigusi 1963. gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, ko beigusi 1970. gadā ar diplomdarbu "Labi", kas ir ilustrācija V. Majakovska tāda paša nosaukuma poēmai, diplomdarba vadītājs bija Pēteris Upītis. No 1973. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Bija izdevniecības "Liesma" mākslinieciskā redaktore no 1979. gada, bet no 1996. gada ir pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.[1] Saņēmusi vairākus apbalvojumus: diplomi Tallinas grafikas triennālēs (1983, 1987, 1989), sudraba medaļa Parīzes Pavasara salonā (1984), Rīgas pilsētas medaļa un piemiņas medaļa 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1987), Mākslinieku Savienības diploms par litogrāfiju sēriju "Sargi apkārtējo dabu" (1976) un medaļa par labāko jaunrades sasniegumu (1977).[2]
Mākslinieciskā darbība
labot šo sadaļuDarbojas stājgrafikā un grāmatu grafikā, darina akvareļus. Litogrāfijas veido melnbaltas, tām raksturīgas gleznieciskas toņu pārejas, spēcīgi kontrasti, mākslas tēla daudzslāņainība. Portretos atklāj cilvēka iekšējās pasaules mainīgumu un attīstības nepārtrauktību. Grāmatu ilustrācijas darina dažādās tehnikās — litogrāfija, guaša, tuša, akvarelis, krītiņu zīmējums.
Izstādes
labot šo sadaļuMāksliniece izstādēs piedalās no 1970. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas Rīgā, Saulkrastos (1975. gadā kopā ar Maiju Māru Baltiņu un Andreju Jansonu), Cēsīs un Rīgā (1984), Rīgā (1990. gadā kopā ar Ināru Helmūtu, Maldu Muižuli, Ilzi Lībieti).
Izmantotā literatūra
labot šo sadaļu- Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «www.reitingi.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūlijā.
- ↑ Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 126-127. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu